Foto: PantherMedia/Scanpix
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūdz pret vienu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un astoņām valsts un pašvaldību medicīnas iestāžu amatpersonām uzsākt kriminālvajāšanu par kukuļņemšanu saistībā ar publiskajiem iepirkumiem laika posmā no 2005.gada līdz 2009.gadam, portālu "Delfi" informēja birojā. Iespējams, lieta saistīta ar SIA "Invitros", kas sevi dēvē par lielāko Latvijas medicīnas un laboratorijas iekārtu un preču tirdzniecības uzņēmumu.

KNAB nosūtījis Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai 2009.gadā uzsāktā kriminālprocesa materiālus, rosinot saukt pie kriminālatbildības arī kāda komercuzņēmuma trīs darbiniekus par kukuļdošanu, kas izdarīta personu grupā.

Kā vēsta KNAB, pirmstiesas izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka 2009.gada janvārī kāda komercuzņēmuma darbinieki nodevuši NBS amatpersonai kukuli 1000 latu apmērā par darbībām kukuļdevēju interesēs – iepirkuma tehniskās specifikācijas saskaņošanu, lai par uzvarētāju tiktu atzīts viņu pārstāvētais uzņēmums un ar to tiktu noslēgts iekārtu piegādes līgums.

2009.gada februārī KNAB vēstīja, ka uzsācis kriminālprocesu par kukuļošanu saistībā ar iepirkumu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām. Kriminālprocesa materiāli liecināja, ka NBS Nodrošinājuma pavēlniecības daļas vadītāja pieprasījusi un pieņēmusi kukuli 1000 latu apmērā no kāda uzņēmuma par tā uzvaru NBS iepirkumā par iekārtu piegādēm.

Lai uzņēmums tiktu atzīts par uzvarētāju NBS amatpersona ar tā pārstāvjiem saskaņoja tehniskās specifikācijas, kādas ir jāiekļauj piedāvājumā. Pēc kukuļa pieņemšanas NBS amatpersona, kukuļošanā iesaistītie komercuzņēmuma divi īpašnieki un viens darbinieks tika aizturēti 2009.gada janvāra beigās.

Savukārt laikraksts "Diena" tolaik ziņoja, ka aizturētais esot medicīnas un laboratorijas iekārtu tirdzniecības uzņēmuma "Invitros" īpašnieks Raitis Gadzjus. Vidzemes priekškpilsētas tiesā laikrakstam toreiz apstiprināja, ka kādam Gadzjus iepriekšējā nedēļā pēc KNAB lūguma kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums.

Laikraksts tolaik vēstīja, ka Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) publiski pieejamā informācija liecina, ka NBS jau iepriekš bijusi sadarbība ar "Invitros", jo 2008.gada novembrī noslēdzies NBS Nodrošinājuma pavēlniecības izsludinātais konkurss par sešu "In vitro" diagnostikas iekārtu iegādi par kopējo summu 34 800 latu. Konkursā uzvarējušas trīs firmas, no kurām lielāko pasūtījumu par 29 500 latu ieguvusi firma "Invitros".

2009.gada sākumā Uzņēmumu reģistra dati rādīja, ka "Invitros" pieder trim privātpersonām: Gadzjus, Aijai Nesaulei un Andai Vasiļevskai, kura bija arī firmas izpilddirektore. Savukārt NBS Nodrošinājuma pavēlniecības daļas vadītāja tolaik bija Ļubova Lapuškina, kas 2009.gada februārī amatu atstāja.

Tāpat KNAB izmeklēšanā noskaidrots, ka komercuzņēmuma amatpersonas laika posmā no 2005.gada līdz 2009. gadam devušas mantiska rakstura labumus arī citām valsts amatpersonām vēl astoņās valsts un pašvaldību medicīnas iestādēs – to valžu priekšsēdētājiem un locekļiem, atbildīgajām amatpersonām un iepirkumu komisiju locekļiem par labvēlīgu lēmumu pieņemšanu konkrētā uzņēmuma interesēs saistībā ar publiskajiem iepirkumiem.

Astoņu amatpersonu kukuļošana izpaudās 28 ārzemju ceļojumu organizēšanā un apmaksāšanā – uz Berlīni, Kopenhāgenu, Milānu, Venēciju, Taškentu, Antāliju, Maroku, Pekinu, Bali, vēsta KNAB.

Kriminālprocesā konstatēts, ka valsts un pašvaldību medicīnas iestādēs noslēgti iekārtu piegādes līgumi, neievērojot publiskos iepirkumus regulējošo normatīvo aktu prasības. Lai gan iekārtas nodrošināja pasūtītāja vajadzības tikai kopā ar attiecīgajiem reaģentiem un piederumiem, secināts, ka, plānojot iepirkumu un nosakot līguma priekšmetu, iekārtu un tai atbilstošo specifisko reaģentu un piederumu piegāde netika veikta vienotā iepirkumā, bet tika nodalīta atsevišķos iepirkumos, tādējādi sadalot līguma priekšmetu konkrētā piegādātāja interesēs, vēsta KNAB.

Uzskatot, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā ir savākti pietiekami pierādījumi, KNAB izmeklētājs ierosina saukt pie kriminālatbildības vienu valsts amatpersonu par kukuļņemšanu, bet astoņas valsts amatpersonas – par kukuļņemšanu, kas izdarīta atkārtoti, un trīs komercuzņēmuma darbiniekus – par kukuļdošanu, kas izdarīta personu grupā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!