'Mēs kļūsim par seksa galvaspilsētu' – policija bažās par iespējām kontrolēt sutenerismu
Foto: Shutterstock

Atklājot reliģiskās organizācijas aizsegā paverdzinātu cilvēku grupu, pērn Latvijā konstatēts pēdējo gadu lielākais cilvēktirdzniecības upuru skaits – 61. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē, diskutējot par šo problējautājumu, Valsts policijas pārstāvji pauda bažas, ka bez jauniem rīkiem, lai kontrolētu sutenerismu, Rīga varētu kļūt par "seksa galvaspilsētu".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Saeimas komisijas sēdē starp deputātiem, NVO un policiju iezīmējās nevienprātība par cilvēktirdzniecības apkarošanas instrumentiem. Diskusijas dalībnieki runāja par to, kā un vai dažādi informatīvie bukleti un plakāti palīdz cilvēkiem nekļūt par cilvēktirdzniecības upuriem.

"Mēs varam par trīs, četriem miljoniem eiro katrā pastkastītē atsūtīt vēstuli, ka cilvēktirdzniecība ir ļaunums, bet vai tas kādam palīdzēs un kādu atturēs? Naudu var tērēt, bet jātērē pareizi," sacīja Saeimas deputāts Andrejs Judins (JV), uzsverot, ka valsts informatīvā resursa mājaslapa būs interesanta juristiem, pētniekiem, bet cilvēks ievainojamības stāvoklī, visticamāk, neatradīs sev vajadzīgo informāciju.

Judins atzīmēja, ka katrai organizācijai un iestādei ir savs redzējums par to, kā apkarot cilvēktirdzniecību un to, vai tas izdodas, tomēr trūkstot komunikācijas. "Man ir sajūta, ka katram ir sava planēta, uz kuras viņš dzīvo, un visi ir priecīgi, bet tas nav labi," sacīja deputāts.

Policijas pārstāvis Armands Lubarts atzina, ka Valsts policijai ir laba komunikācija ar NVO, tomēr piekrita par "dzīvošanu katram uz savas planētas." "Gan mēs policijā, gan jūs Saeimā, gan tiesa tiesā dzīvojam uz savām planētām. Mums līdz šim nav neviena notiesājoša sprieduma cilvēktirdzniecības lietās," sacīja Lubarts, minot, ka tas veicina izpratnes trūkumu.

Deputāti un NVO pārstāvji arī diskutēja par prostitūciju un to, vai prostituētā persona tiek atzīta par upuri. Biedrības "Patvērums "Droša māja"" pārstāve pauda, ka biedrības "sāpe" ir speciālistu īpaši tiesnešu izglītošana – bieži līdz šim netiek saprasta upuru ievainojamība.

"Kas attiecas uz prostitūcijas ierobežošanas likumu – Covid-19 ierobežojumos varējām pārbaudīt iestādes par epidemioloģiskajiem pārkāpumiem, tad šobrīd tas ir atstāts pašplūsmā. Mēs kļūsim par seksa galvaspilsētu. Kas uzņemsies atbildību? Grūti pateikt. Mums ir izņemts ierocis no rokām, instruments, ar kuru mēs strādājām. Kā, nekonstatējot prostitūciju, mēs varam konstatēt sutenerismu? Tas ir ļoti apgrūtinoši," sprieda policijas pārstāvis.

Lubarts arī sacīja, ka, attiecībā uz prostituētām personām, visos gadījumos, kuros ir konstatēta cilvēktirdzniecība, ir uzsākti procesi. Pēdējos gados personas, kuras sutenerisma lietās bijušas kā prostitūtas, ir darbojušās ar abpusēji labprātīgu piekrišanu un aizstāv sutenerus, kā arī dažkārt pretdarbojas kriminālprocesā. Policijas pārstāvis teica, ka visas šīs personas ir liecinieku statusā, un neviena nav piekritusi cietušā statusam.

"Mēs strādājam pret lieliem, organizētiem suteneru grupējumiem. Ar pagaidām pieejamajiem resursiem un instrumentiem spējam strādāt. Esam pilnībā izskauduši Rīgas "masāžas salonus". Suteneri ir pārgājuši citās sfērās, piemēram, "slēptajos džentelmeņu klubos"". Tāpat prostitūcija notiek dzīvokļus, kā arī pašu prostitūtu individuālā darbība.

Centrs "Marta" pauda, ka pēdējo trīs gadu laikā ir bijušas sievietes, kas atzīst, ka ir tikušas izmantotas un nav varējušas pretoties prostitūcijai.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) sēdes izskaņa sacīja, ka vēlētos, lai iestāžu savstarpējā komunikācija un sadarbība būtu labāka. "Ne jau vienmēr darba grupām būtu jābūt tādām, kur virza likumprojektus. Vajag sanākt kopā, lai apmainītos ar informāciju un saprastu, kādā virzienā iet," pauda Mūrniece.

Ukrainas bēgļiem lielāks risks


Jau izskanējis, ka liels risks kļūt par cilvēktirdzniecības upuriem ir tieši bēgļiem no Ukrainas. Riski ir saistīti ar seksuālu ekspluatāciju un darbaspēka ekspluatāciju, sacīja Iekšlietu ministrijas pārstāve Agnese Zīle-Veisberga.

NVO "Gribu palīdzēt bēgļiem" pārstāve Evija Strupiša pauda, ka, redzot cilvēkus Ukrainas bēgļu centrā, var secināt, ka tā ir ievainojama sabiedrības grupa, kura nezina, kam var dot savu pasi, un kam labāk nedot.

"Delfi" jau pētīja, kā Ukrainas bēgļiem palīdzēt nekļūt par cilvēktirdzniecības upuriem, jo lielā bēgļu plūsma no Ukrainas likusi sarosīties ne tikai palīdzības sniedzējiem, bet arī negodprātīgiem cilvēkiem.

"Delfi" arī vēstīja, ka 2021. gadā Latvijā kopumā konstatēts 61 cilvēktirdzniecības upuris. No tiem 59 bija Latvijas valstspiederīgie un divi trešo valstu pilsoņi. Šāds upuru skaits nav identificēts vismaz pēdējo astoņu gadu laikā, liecina IeM prezentētā statistika.

Kā deputātiem otrdien skaidroja Valsts policijas pārstāvis Armands Lubarts, šāds lēciens skaidrojams ar tā saucamo "Baznīcas lietu."

2021. gada jūlijā policija likvidēja sabiedriskā labuma organizācijas "Neatkarība Balt." veidotu un uzturētu cilvēktirdzniecības centru tīklu, kur reliģisku ideju aizsegā paverdzināti, lauksaimniecībā un mežizstrādē par vēdera tiesu pat 12 stundas dienā smagi nostrādināti cilvēki, kuri bija vērsušies organizācijā, meklējot izeju no dzīves strupceļa – arvien dziļākas grimšanas alkohola un narkotiku atkarībās.

Tāpat IeM jau šī gada aprīlī ziņoja, ka lielākie cilvēku tirdzniecības riski pastāv būvniecībā, lauksaimniecībā, mežizstrādē, pārtikas ražošanā un ēdināšanā.

Uzskaitot īstenotos pasākumus cilvēktirdzniecības mazināšanai, IeM minēja sadarbību ar ārvalstu partneriem, Valsts policijas pastiprinātu uzmanības pievēršanu interneta videi, kā arī policijas un robežsardzes izstrādāto algoritmu pielietošanu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Ukraina Valsts policija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form