Interneta portālos bijušas lasāmas 5.septembra tiesas sēdē sniegtās liecinieku liecības, tāpēc tās varēja ietekmēt nākamajā sēdē izvaicājamo liecinieku teikto. Šī iemesla dēļ liecības nebūtu pieļaujamas konkrētajā krimināllietā, piektdien tiesas sēdē sacīja dokumenta viltošanā apsūdzētās Satversmes tiesas (ST) tiesneses Vinetas Muižnieces advokāte Guna Kaminska.
Krimināllietu, kurā Muižniece apsūdzēta par to, ka būdama Saeimas deputāte un vienlaikus arī Juridiskās komisijas priekšsēdētāja, viltojusi dokumentu - Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokolu, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnese Vija Siliniece skata atklātā sēdē un presei nav liegtas iespējas fiksēt un atreferēt tiesas sēdēs sacīto.
Savukārt Kaminska piektdien tiesas sēdē pauda uzskatu, ka 5.septembra liecinieku liecības atspoguļotas interneta portālos un tās varēja izlasīt 13 liecinieki, ko bija plānots pratināt nākamajā dienā.
Muižnieces advokāte bažījās, ka šie liecinieki ir varējuši no presē lasītajām liecībām ietekmēties un tas, savukārt, varētu kaitēt taisnīgai lietas iztiesāšanai.
Tiesnese Siliniece atzina, ka tad, ja tā tiešām ir bijis un liecības medijos atreferētas, tad "robežas ir pārkāptas".
Pagaidām gan tiesnese nepieņēma lēmumu par liecību pieļaujamību. Tiesnese norādīja, ka advokāte var lūgt pieņemt šajā lietā blakuslēmumu.
Kaminska arī lūdza iepriekš sniegtās liecības pārbaudīt.
Kriminālprocesa likums gan nosaka sešus gadījumus, kuros konkrētajā kriminālprocesā agrāk sniegtu liecību var nolasīt vai atskaņot tiesā, taču liecību atspoguļošana medijos starp tiem nav minēta. Likums noteic: agrāk sniegtas liecības par nolasīt vai atskaņot tiesas sēdē, piemēram, tad, ja ir svarīgas pretrunas starp šīm liecībām un tām, kas dotas tiesā, ja liecības sniedzējs ir aizmirsis kādus lietas apstākļus, ja liecības sniedzējs nav klāt tiesas sēdē tāda iemesla dēļ, kas izslēdz iespēju ierasties tiesā, ja liecības sniedzējs izvairās no ierašanās tiesā vai atsakās liecināt. To var darīt tad, ja tiesa piekrīt psihologa norādījumam, ka konkrētas personas nevar tikt nopratinātas tiesas sēdē vai nopratinātas ar psihologa starpniecību un tad, ja liecību ir sniegusi persona, kurai bija tiesības neliecināt.
Prokurore Ilze Gailīte pēc īsa tiesas sēdes pārtraukuma lūdza, lai advokāte Kaminska precizē savu iepriekš pausto lūgumu attiecībā uz publikācijām medijos, kā arī vēlējās, lai tas tiktu atspoguļots tiesas protokolā.
"Es lūdzu pārbaudīt lietas materiālus, tās ir četru liecinieču sākotnējās liecības un papildus liecības un konfrontācijas materiālu, iebilstot par to, ka 5.septembra liecinieču liecību saturs tika atspoguļots ļoti tuvā variantā interneta vietnēs," pēc šī lūguma precizēja advokāte.
Kaminska norādīja, ka 6.septembrī tika uzklausītas divas citas liecinieces un viņa bažījās, ka tās ir netieši ar publikācijām iepazinušās un no tām ietekmējušās. "Es uzskatīju par nepieciešamu pārbaudīt šos materiālus, jo neizslēdzu netīšu iepazīšanos ar šiem materiāliem un iespaidošanos," bažījās advokāte.
Pirmajā tiesas sēdē, kura notika 5.septembrī, tiesa uzklausīja četru Saeimas deputātu - Alekseja Loskutova (V), Valērija Agešina (SC), Ilmas Čepānes (V) un Dzintara Rasnača (NA) liecības, kā arī Saeimas darbinieču liecības, kopumā uzklausot astoņus lieciniekus.
Savukārt nākamajā dienā uz tiesu bija aicināti 13 liecinieki, tostarp Saeimas Juridiskās komisijas konsultantes, kuras rakstīja un, kā uzskata apsūdzība, pēc Muižnieces lūguma laboja protokolu.
Prokurore arī vēlējās laiku, lai sagatavotu savu viedokli par tiesneses, iespējams, komentāru, kas izteikts, veicot pierādījumu pārbaudi. Proti, tiesnese, pārbaudot lietas materiālus un nonākot vietā, kur ir runāts par to, ka Saeimai nav prasīta atļauja Muižnieces kriminālvajāšanas uzsākšanai un aizstāvības puses nemieram ar to, piebilda: "Es ar tā uzskatu."
Kā ziņots, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa šonedēļ sāka iztiesāt krimināllietu, kurā apsūdzēta Muižniece.
Prokuratūra iepriekš lūdza Muižnieci izdot kriminālvajāšanai. Tad par šo jautājumu lēma ST, kas piekrita Ģenerālprokuratūras ierosinājumam, tomēr prokuratūra vēl uzskatīja, ka nepieciešams Saeimas akcepts šajā jautājumā.
Savukārt Saeima apstiprināja Juridiskās komisijas sagatavoto lēmumu par to, ka lieta par piekrišanas došanu kriminālvajāšanas sākšanai pret Muižnieci pēc būtības nav apspriežama Saeimā.
Muižnieces tiesneses pilnvaras patlaban apturētas.
Kriminālprocesu pret Muižnieci pērn sāka ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers par dokumenta viltošanu vai par apzinātu viltota dokumenta izsniegšanu vai izmantošanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona. Par šādu noziedzīgu nodarījumu var sodīt ar arestu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 20 minimālajām mēnešalgām (4000 latu).
Kriminālprocess tika sākts, pabeidzot resorisko pārbaudi, kas tika ierosināta pēc tam, kad Ģenerālprokuratūrā tika saņemts 10.Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētāja Loskutova iesniegums par iespējamu Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokola viltojumu.
Iepriekš Muižniece viņai izteiktos pārmetumus iespējamā komisijas sēdes protokola viltošanā noraidīja, nosaucot tos par politiskajām intrigām. Muižniece arī norāda: viņa nesaprot izvirzītās apsūdzības un viņai inkriminētos pārmetumus neatzīst.