Muižnieci atzīst par vainīgu dienesta viltojumā; viņa zaudē amatu ST
Foto: LETA

Augstākā tiesa (AT) ceturtdien atstāja spēkā spriedumu, ar kuru Satversmes tiesas ( ST) tiesnese Vineta Muižniece atzīta par vainīgu dienesta viltojumā un viņai piespriests 2000 latu jeb 2845 eiro naudas sods.

Pati Muižniece sevi par vainīgu viņai inkriminētajos nodarījumos neatzina.

Kasācijas sūdzības, kas bija iesniegtas par notiesājošo apelācijas instances tiesas spriedumu, AT noraidīja, portāls "Delfi" uzzināja AT.

AT spriedums nav pārsūdzams.

Ar ceturtdienu, 19.jūniju, kad spēkā stājies Muižnieci notiesājošs spriedums, viņa ir zaudējusi savu ST tiesneša amatu, žurnālistiem sacīja ST priekšsēdētājs Aldis Laviņš. Muižniecei arī nav tiesiska pamata turpināt darbu ST jurista amatā, jo šādā amatā viņa bija tikai krimināllietas izskatīšanas laikā, pusēm par to iepriekš vienojoties. "Jurista amatu viņa pilda tikai tāpēc, ka ir šis tiesvedības process un ar priekšsēdētāja rīkojumu un viņas piekrišanu uz laiku, līdz tiks izskatīta krimināllieta, viņa norīkota darbā par tiesas juristu," sacīja Laviņš.

"Notiesājošs spriedums ir stājies spēkā, un, saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 10.panta otro daļu Muižniece ir zaudējusi ST tiesnešu amatu," uzsvēra ST priekšsēdētājs.

"Bez šaubām tas ir netīkami," jautāts, kādu ietekmi šis gadījums ir atstājis uz ST reputāciju, sacīja Laviņš. Taču viņš piebilda, ka ST prestižs ir atkarīgs no tā, kādus nolēmumus ST pieņem, proti, tas, cik argumentēti un izsvērti ir tiesas nolēmumi, ir pats būtiskākais.

Jautāts, vai zina par Muižnieces turpmākajiem plāniem, Laviņš sacīja, ka nezina, kādi tie ir, jo par to ar viņu nav runājis.

"Viņas darba kvalitāti kā tiesas juristei es vērtētu atzinīgi", sacīja Laviņš, kurš gan pats ST strādā vien kopš aprīļa beigām.

Muižniece juristes postenī tika iesaistīta dažādu iekšējo normatīvo aktu un projektu izstrādē. Jautāts, vai Muižniece var pieteikties uz vakantu jurista vietu ST, Laviņš sacīja: "Tas nav liegts, un tāda iespēja varētu būt. Tāpat kā ikviens cilvēks, parādoties vakancei, var pieteikties uz šo amatu un komisija vērtē, vai kandidāts ir piemērots. Tas ir normāls process, kādā mēs formējam tiesas kolektīvu".

Laviņš gan teica, ka tiktu ņemts vērā aspekts, ka Muižniece ir notiesāta persona. Likums neliedz notiesātam cilvēkam strādāt par juristu, notiesātais vienīgi nevar būt zvērināts advokāts.

Nākamajam kandidātam uz ST tiesneša amatu, kurš būs jāvirza Saeimai, jābūt ar nevainojamu reputāciju, atbilstošu augstāko juridisko izglītību un vismaz 10 gadu stāžu juridiskajā specialitātē, sacīja Laviņš.

Jau vēstīts, ka tiesu debatēs Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā apsūdzība Muižnieci lūdza sodīt ar maksimālo naudas sodu, ko par šādu pārkāpumu paredz likums - 4000 latiem (apmēram 5691 eiro). 

Tiesa Muižnieci atzina par vainīgu un piesprieda viņai 2000 latu naudas sodu. Spriedums tika pārsūdzēts apelācijas kārtībā, taču arī apelācijas instances tiesa atzina Muižnieci par vainīgu.  

Kasācijas sūdzības iesniedza gan Muižniece, gan prokuratūra.

Muižnieces ST tiesneses pilnvaras patlaban apturētas.

Muižniecei patlaban tiek maksāta padomnieka mēnešalga. Viņa nevar spriest lietas, taču, lai lietderīgi izmantotu viņas zināšanas, amatpersonai tiesā uzticēti citi pienākumi.

Kriminālprocesu pret Muižnieci 2011.gadā sāka ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers par dokumenta viltošanu vai par apzinātu viltota dokumenta izsniegšanu vai izmantošanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona. Par šādu noziedzīgu nodarījumu var sodīt ar arestu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 20 minimālajām mēnešalgām.

Kriminālprocess tika sākts, pabeidzot resorisko pārbaudi, kas tika ierosināta pēc tam, kad Ģenerālprokuratūrā tika saņemts 10.Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētāja Alekseja Loskutova iesniegums par iespējamu Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokola viltojumu.

Iepriekš Muižniece viņai izteiktos pārmetumus iespējamā komisijas sēdes protokola viltošanā noraidīja, nosaucot tos par politiskajām intrigām. Muižniece arī norāda: viņa nesaprot izvirzītās apsūdzības un viņai inkriminētos pārmetumus neatzīst.

Saeima 2011.gada 3.novembrī vienprātīgi nolēma, ka deputāti pēc būtības nelems par atļauju sākt kriminālvajāšanu pret Muižnieci.

Tags

Ēriks Kalnmeiers Korupcija Saeima Satversmes tiesa Vineta Muižniece

Comment Form