AT informē, ka Ģenerālprokuratūras iesniegtais kasācijas protests šajā lietā ir noraidīts un Senāta lēmums nav pārsūdzams.
Senāts, izskatot lietu rakstveida procesā, atzina, ka apelācijas instances tiesa nav pieļāvusi ne materiālo, ne procesuālo tiesību normu pārkāpumus lietas izskatīšanā, tāpēc tās taisītā nolēmuma atcelšanai nav tiesiska pamata un prokurora protests ir noraidāms. Lai arī apsūdzēto personu rīcība ir atzīstama par neētisku, tomēr tiesību normu pārkāpums nav konstatēts, pastāstīja Priedīte.
Laikraksta "DDD" veidotāji viņiem inkriminētajā nacionālā naida kurināšanā tagad ir attaisnoti visās trīs tiesu instancēs.
Kā ziņots, Ģenerālprokuratūras Tiesās izskatāmo lietu nodaļas prokurors Alens Mickevičs kasācijas protestu par 2008.gada 28.februāra AT Krimināllietu tiesu palātas spriedumu iesniedza šā gada maijā.
Kasācijas protestā bija norādīts, ka apelācijas instances tiesa, balstot nolēmumu uz pierādījumiem, kuri netika iegūti likumā paredzētajā kārtībā un nostiprināti noteiktā procesuālajā formā, pieļāva būtiskus Kriminālprocesa likuma pārkāpumus, kas noveda pie nelikumīga nolēmuma pieņemšanas.
Prokurors uzskatīja, ka gan pirmās instances tiesa, gan apelācijas instances tiesa kā pierādījumus lietā vērtējusi atzinumus, kuri sniegti pēc nepamatoti pieņemtiem tiesas lēmumiem.
Kā ziņots, AT Krimināllietu tiesu palāta šā gada 28.februārī attaisnoja apsūdzēto Muzikanti, Liepu un Gardu, kuriem prokuratūra inkriminēja noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti Krimināllikuma 78.panta 1.daļā - darbība, kas apzināti vērsta uz nacionālā, etniskā vai rasu naida vai nesaticības izraisīšanu.
Rīgas tiesu apgabala prokuratūra, izvirzot apsūdzību, norādīja, ka Muzikante, būdama "DDD" galvenā redaktore, publicējusi nesaticību veicinošus un naidīgus rakstus attiecībā uz ebrejiem un citu tautību personām, Liepa rakstā "Latviešiem jābūt saimniekiem savā zemē" vairākkārt paudusi naidīgu attieksmi pret nelatviešu tautības cilvēkiem, kas dzīvo Latvijā, bet Garda savā rakstā nepārprotami izteicies pret krieviski runājošajiem, kas Latvijā iebraukuši laika posmā no 1940.līdz 1941.gadam.
Gan pirmās, gan apelācijas instances tiesa secināja, ka apsūdzēto tiešais nodoms nav pierādīts. Senāts apelācijas instances tiesas nolēmumu negrozīja.
Paši apsūdzētie uzskata, ka lieta tikusi safabricēta un viņi - vajāti savu politisko uzskatu dēļ. Muzikante iepriekš tiesā norādīja, ka apzinājusies, kāda varētu būt rezonanse laikraksta publikācijām, bet, pēc viņas teiktā, tikai tā var pievērst sabiedrības uzmanību kādai problēmai.