Kā teikts Nacionālās drošības komisijas paziņojumā, šodien sēdē, kurā izskatīts jautājums par Liscova slepkavības ieroča "ceļošanu", lēmums nav pieņemts un komisija pēc lietas izmeklēšanas prokuratūrā atgriezīsies pie šī jautājuma izskatīšanas.
Paziņojumu ir parakstījis komisijas priekšsēdētājs Andrejs Panteļējevs, kurš Liscova slepkavības ieroča atrašanos kāda SAB darbinieka rokās iepriekš bija atzinis par operatīvo darbību, kas atbilst profesionālā riska robežām. Panteļējevs pat izteicies, ka ar SAB darbinieka gādību notikusī ieroča iezīmēšana notikusi valsts interesēs.
Savukārt komisijas deputāts Jānis Ādamsons norādījis, ka jebkāda operatīvā darbība nav attaisnojama, ja "rezultātā ir divi līķi un viens ievainotais". Ādamsons uzsvēris, ka jebkurā gadījumā drošības iestāžu pienākums ir novērst un nepieļaut noziegumus.
Savukārt SAB direktors Lainis Kamaldiņš norādījis, ka SAB būtu izdevies novērst Liscova slepkavību, ja nebūtu kavējušies ekspertīzes rezultāti Daugavpilī notikušās slepkavības lietā. 2000.gada aprīlī ar šo ieroci tika īstenota slepkavība Daugavpilī, taču ekspertīzes rezultāti šajā lietā kavējušies. "Ja aprīļa slepkavības rezultāti līdz mums nokļūtu vismaz maijā, mēs arestētu Raiti Kononovu un, iespējams, Liscovs netiktu nogalināts," norādījis SAB vadītājs. Taču ekspertīzes rezultātus SAB saņēma tikai pagājušā gada novembrī, bet VID Ludzas nodaļas direktors tika nogalināts vairākus mēnešus iepriekš - jūnijā.