Ceturtdien tiesa pret iespaidīgu summu – 400 000 eiro, lēma no apcietinājuma atbrīvot līdzšinējo AS „Latvijas Dzelzceļš” šefu Uģi Magoni. Minētā summa tiek raksturota kā gana liela, taču krietni apjomīgāka drošības nauda – vairāk nekā 800 000 latu (ap 1,2 miljoniem eiro) 2006.gadā tika noteikta Ventspils mēram Aivaram Lembergam.
Tāpat iespaidīgas drošības naudas savulaik tikušas noteiktas viena no lielākajiem Latvijas metālapstrādes uzņēmumiem "Dīlers" īpašniekam Zaicevam - 200 000 latu (ap 284 000 eiro) - un uzņēmējam Raimondam Štālbergam - 100 000 latu (ap 142 000 eiro), kuram gan sākotnēji tiesa bija noteikusi 500 000 latu (ap 700 000 eiro) drošības naudu, bet vēlāk tās apmērs tika samazināts.
Apjomīgas drošības naudas 2011.gadā noteiktas arī patlaban no amata atstādinātajam par kukuļdošanu aizdomās turētajam Finanšu ministrijas ierēdnim Vladimiram Vaškevičam - 60 000 latu (ap 85 000 eiro) - un 2010.gadā tā dēvētajā "Latvenergo" amatpersonu lietā aizturētajam uzņēmuma prezidentam Kārlim Miķelsonam - 50 000 latu (ap 71 000 eiro).
Portāls "Delfi" piedāvā uzzināt, kādas drošības naudas un kam pēdējā gada laikā tikušas piemērotas.
Šā gada 24. augustā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nolēma pret drošības naudu no apcietinājuma atbrīvot nacionālā naida kurināšanā aizdomās turēto "Helsinki-86" izveidotāju Linardu Grantiņu.
Grantiņam tika noteikta drošības nauda 5000 eiro apmērā. Tāpat lēmumā noteikts, ka ir jāturpina piemērot drošības līdzeklis - apcietinājums -, nosakot, ka tas tiks atcelts, ja līdz 24.septembrim tiks veikta drošības naudas samaksa. Lēmums nebija pārsūdzams.
Grantiņa aizstāvji uzskata, ka Drošības policija (DP) pret klientu pielietojusi pārmērīgu spēku. Apcietinājuma atcelšana nepieciešama, jo aizturēšanas laikā iegūtā rokas trauma ir ļoti nopietna - no elkoņa kaula atdalījies gabals. Šādu traumu nav iespējams sadziedēt bez operācijas. Rīgas Centrālcietumā operāciju nav iespējams veikt. Tāpat Grantiņam iepriekš ir diagnosticēta izkaisītā skleroze, kuras izplatības ierobežošanai ir nepieciešami medikamenti, kuru cietumā nav.
Tikmēr DP skaidroja, ka par noziegumu veikšanu aizdomās turēto personu aizturēšana tiek īstenota stingrā saskaņā ar likumā noteikto kārtību. Aizturēšanas laikā Grantiņš izrādīja pretošanos un uzbruka DP amatpersonām, tāpēc amatpersonas bija spiestas piemērot samērīgu spēku. Tā rezultātā Grantiņš guva rokas traumu. Tomēr, lai detalizēti noskaidrotu notikušā apstākļus, DP veic dienesta pārbaudi.
24.jūlijā Grantiņš tika aizturēts, pamatojoties uz tiesas lēmumu piemērot viņam drošības līdzekli - apcietinājumu. Šo drošības līdzekli tiesa viņam piemēroja jau 2014.gadā pēc DP lūguma saistībā ar 2012.gada 10.aprīlī sākto kriminālprocesu pēc Krimināllikuma panta par darbībām, kas apzināti vērstas uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu.
Vācijā dzīvojošais Grantiņš ir izveidojis mājaslapu "www.tautastribunals.eu". Viņš iepriekš sevi bija pasludinājis par Latvijas Republikas tautas tribunāla (LRTT) priekšsēdētāju un regulāri lamājis un kritizējis Latvijas politiķus un citas amatpersonas.
Iepriekš Grantiņš paziņojis, ka piespriež augstāko soda mēru dažādām Latvijas amatpersonām un politiķiem.
Šogad jūnijā tīmekļa vietnē ievietotajā paziņojumā Grantiņš raksta, ka esot ieradies savā tēvzemē, neskatoties uz draudiem, kuri nāk no valdošās kliķes. "Tā cenšas mani izdabūt no manas pagaidu mītnes zemes, lai tiesātu mani par Atmodas laika noziegumiem. 4.maija kliķei taču, tāpat kā Putinam, ļoti sāp PSRS sabrukums. Arestējiet un tiesājiet mani! Vēlu panākumus jums, nožēlojamie tautas nodevēji! Nepalaidiet garām šo izdevību! Ja neizdarīsiet to ar mani, tad es to izdarīšu ar jums. Es jūs aizvilkšu uz karātavām pēc visiem likumiem ar ANO mandātu kabatā! Un ne tikai vienus, bet kopā ar visām ģimenēm, kuras līdz ar jums ir rijušas un rij tautai nozagto!" rakstījis Grantiņš.
Viens no apsūdzētajiem Rēzeknes uzņēmēja Lucatnieka slepkavības lietā pret iespaidīgu drošības naudu šā gada vasarā tika izlaists no cietuma. Precīzu naudas summu gan viņa advokāte nenosauca, taču atklāja, ka tā ir adekvāta apsūdzētā statusam un ir mērāma desmitos tūkstošu eiro.
2014.gada 31.janvārī Rēzeknē, savā privātmājā ar šāvieniem krūtīs un augšstilbos tika nogalināts vietējais uzņēmējs, SIA "Andris auto" līdzīpašnieks, 1965.gadā dzimušais Andris Lucatnieks.
Saistībā ar notikušo tika sākts kriminālprocess. 2014.gada septembrī iespējamam slepkavības izpildītājam un viņa līdzdalībniekam tika uzrādīta apsūdzība.
Turpinot izmeklēšanu, Valsts policijas (VP) Latgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja darbinieki aizturēja vēl četrus vīriešus, kuri tika atzīti par aizdomās turētajiem, bet vēlāk apcietināti. Starp apcietinātajiem bija arī iespējamais šī nozieguma pasūtītājs un viņa līdzdalībnieki.
Policija noskaidrojusi, ka pasūtītājs nodarbojies ar biznesu, savukārt izpildītājam par darbu piesolīta nauda. Pēc VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins iepriekš teiktā - "neastronomiska summa". Tāpat policija noskaidrojusi, ka daļa no aizdomās turētajiem nodarbojušies ar nelegālu akcīzes preču apriti.
Izmeklēšanas gaitā apstiprinājusies versija par to, ka minētais noziegums pastrādāts privātu motīvu dēļ.
Rēzeknes uzņēmēja Lucatnieka slepkavības pasūtītāja lietu, kurā apsūdzība uzrādīta četriem vīriešiem, prokurors apvienojis ar slepkavības izpildītāju lietu, kurā apsūdzēti divi vīrieši.
Slepkavības pasūtītāja lietā trīs personas apsūdzētas pēc Krimināllikuma 125.panta 3.daļas - par tīša smaga miesas bojājuma nodarīšanu, kas vainīgā neuzmanības dēļ bijis par iemeslu cietušā nāvei, vai par tīša smaga miesas bojājuma nodarīšanu, ja to izdarījusi organizēta grupa.
Par šādu noziegumu vainīgās personas soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
Vienai personai apsūdzība uzrādīta pēc Krimināllikuma 118.panta 5.punkta - par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi organizēta grupa.
Par šādu noziegumu vainīgās personas soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no piecpadsmit līdz divdesmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
Savukārt slepkavības izpildītājam un viņa līdzdalībniekam apsūdzība uzrādīta pēc Krimināllikuma 117.panta 9.punkta - par slepkavību pastiprinošos apstākļos, ja tā izdarīta mantkārīgā nolūkā.
Par šādu noziegumu vainīgās personas soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no desmit līdz divdesmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
Tiesa šā gada marta sākumā pret 35 000 eiro drošības naudu atbrīvojusi uz mūžu no Latvijas futbola diskvalificēto bijušo Daugavpils kluba "Dinaburg" prezidentu Oļegu Gavrilovu, kurš iesaistīts lietā par futbola spēļu rezultātu manipulāciju mantkārīgos nolūkos, apliecināja Valsts policijā.
Valsts policija sadarbībā ar Latvijas Futbola federāciju (LFF) un Eiropas Futbola federāciju asociāciju (UEFA) pagājušā gada oktobrī aizturējusi vairāku personu organizētu grupu, kas Latvijā un ārzemēs nodarbojusies ar futbola spēļu rezultātu manipulāciju mantkārīgos nolūkos. Aizturētie ir saistīti ar Daugavpils futbola klubu "Daugava".
Kopumā tika aizturēti astoņi cilvēki, bet drošības līdzeklis - apcietinājums - piemērots vienam no tiem - Gavrilovam. Gavrilovs bija kluba "Dinaburg" prezidents un 2009.gadā tika uz mūžu diskvalificēts no Latvijas futbola. Vēlāk "Dinaburg" apvienojās ar "Daugavu", un Gavrilovs joprojām sastopams teju katrā "Daugavas" spēlē.
Kluba direktors Edgars Limans iepriekš apliecināja, ka aizturēti tikuši arī "Daugavas" galvenais treneris Ivans Tabanovs no Moldovas un vienības futbolisti Aleksandrs Vlasovs un Jevgeņijs Kosmačovs.
"Daugava" un tās priekštece Daugavpils "Dinaburg" jau ilgstoši tikušas saistītas ar iespējamu spēļu sarunāšanu gan vietējā, gan Eiropas līmenī. Šajā jautājumā LFF saņēmusi dažādus ziņojumus no UEFA un totalizatoru likmju monitoringa kompānijas "Federbet". 2009.gadā "Dinaburg" vienība tika izslēgta no virslīgas, bet tās prezidents Gavrilovs un galvenais treneris Tamazs Pertija uz mūžu diskvalificēti no Latvijas futbola. Vēlāk "Dinaburg" apvienojās ar "Daugavu", bet nākamajā gadā Pertijam tika atcelta mūža diskvalifikācija, un patlaban viņš vada Latvijas "SMScredit.lv Virslīgas" futbola čempionāta vienību Rīgas "Skonto".
Vienam no vēja parku attīstītājas SIA "Winergy" darbiniekiem Igaunijas pilsonim Andrusam Petersonam kā drošības līdzeklis noteikta drošības nauda viena miljona eiro apmērā, apstiprināja uzņēmuma pārstāve Jūlija Brice. "Winergy" lēmumu par drošības līdzekli ir pārsūdzējusi tiesā, kā arī par izmeklētāju rīcību ir iesniegta sūdzība uzraugošajam prokuroram.
Ekonomikas policija piemērojusi aizdomās turamā statusu deviņām ar vēja parku attīstītāju SIA "Winergy" saistītām personām lietā, kurā izmeklē iespējamu ļaunprātīgu līdzekļu iegūšanu no "Norvik" bankas.
Brice skaidroja, ka šis drošības līdzekļa veids un apmērs ir vienpersonisks izmeklētāju lēmums, jo neesot lūgta tiesas sankcija. "Galvenais ir tas, ka procesa virzītāji nespēj izskaidrot ne mērķi, nedz pamatu, nedz arī procesuālās sekas gadījumā, ja persona nav spējīga to izpildīt," iepriekš uzsvēra "Winergy" pārstāve.
Tāpat Brice norādīja, ka Petersona iespēja samaksāt noteiktu drošības naudas apmēru nav saistāma ar procesuālā pienākuma pildīšanu vai nepildīšanu. Savukārt, ja tiesībsargājošās iestādes uzskata, ka spēja samaksāt drošības naudu ir procesuāls pienākums, tad šāds viedoklis ir pretrunā ar kriminālprocesa pamatprincipiem.
"No tā secināms, ka iespējamo pamattiesību ierobežojums ir atkarīgs tikai no personas mantiskā stāvokļa. Procesa virzītājam ir zināms Petersona ienākumu līmenis, līdz ar to arī tas, ka šādu neadekvāti lielu naudas summu viņš nav spējīgs samaksāt. Turklāt mums arī nav zināms šāda drošības līdzekļa veida un apmēra noteikšanas pamats un iemesls, īpaši ņemot vērā to, ka aizstāvamais vienmēr ir bijis procesa virzītājiem sasniedzams un ir sasniedzams joprojām," uzsvēra Brice.
Viņa uzsvēra, ka jebkurš šāds nepamatots un likuma mērķim neatbilstošs lēmums, caur kuru valsts tiesībsargājošo iestāžu personā, izmantojot publiskās varas resursus, vēršas pret "Winergy" un tās darbiniekiem, tikai pasliktina valsts pozīcijas starptautiskajā šķīrējtiesā, kurā tiek skatīta "Winergy" īpašnieka Indreka Kuivalika prasība pret Latvijas valsti.
"Winergy" īpašnieks Kuivaliks sācis starptautiskās šķīrējtiesas procesu pret Latvijas valsti, prasot ne mazāk kā 51 miljona eiro kompensāciju. Kuivaliks novembrī iesniedza prasību pret Latvijas valsti izskatīšanai īpaši sasauktai (ad hoc) šķīrējtiesai, kas nodibināta saskaņā ar ANO Starptautiskās tirdzniecības noteikumu komitejas (UNCITRAL) šķīrējtiesas noteikumiem. Prasība arī nosūtīta Hāgas Patstāvīgās šķīrējtiesas ģenerālsekretāram. Kuivaliks prasa Latvijas valstij kompensāciju, jo uzskata, ka valsts pārkāpj Latvijas un Igaunijas valdību noslēgto līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību. Uzņēmumā informēja, ka zaudējumu kompensācijas summa ir ne mazāka kā 51 463 145 eiro.
Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu tiesu palāta pērnā gada maijā izlēma apmierināt viena no krimināllietā par psihotropo vielu realizāciju lielā apmērā apsūdzētā - Aleksandra Ivanova - lūgumu samazināt piemērotās drošībasnaudas apmēru.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja AT preses sekretāre Baiba Kataja, AT samazināja piemērotās drošības naudas apmēru no nedaudz vairāk kā 9900 eiro uz 5000 eiro.
AT tiek skatīta krimināllieta, kurā par psihotropo vielu neatļautu iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu un realizāciju lielā apmērā apsūdzēti trīs vīrieši - Renārs Gailītis, Aleksandrs Ivanovs un Aleksejs Žoss.
Pirmajā instancē ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas 2011.gada 23.maija spriedumu pirmais apsūdzētais Renārs Gailītis atzīts par vainīgu un sodīts par to, ka realizācijas nolūkā neatļauti iegādājās, glabāja, pārvadāja un realizēja psihotropās vielas lielā apmērā. Soda noteikšanā viņam piemērots Krimināllikuma 49.pants un kā galējais sods noteikta brīvības atņemšana uz pieciem gadiem ar mantas konfiskāciju.
Sods pirmajam apsūdzētajam noteikts nosacīti ar pārbaudes laiku uz pieciem gadiem, uzliekot par pienākumu piedalīties probācijas programmās saskaņā ar Valsts probācijas dienesta norādījumiem. Nosacīti notiesātā pārraudzība uzdota Valsts probācijas dienestam, sodītajam uzlikts par pienākumu piecu dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas reģistrēties Valsts probācijas dienestā.
Tāpat ar pirmās instances tiesas spriedumu Ivanovs un Žoss atzīti par vainīgiem un sodīti par to, ka personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, realizācijas nolūkā neatļauti iegādājās, glabāja, pārvadāja un realizēja psihotropās vielas lielā apmērā. Par norādītā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu Ivanovs sodīts ar brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem un vienu mēnesi ar mantas konfiskāciju un ar policijas kontroli uz vienu gadu. Arī apsūdzētajam Žosam tiesa piesprieda brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem un vienu mēnesi, konfiscējot mantu, un ar policijas kontroli uz vienu gadu. Savukārt apsūdzībā pēc Krimināllikuma 233.panta otrās daļas - par šaujamieroču munīcijas neatļautu iegādāšanos un glabāšanu - Žosu Rīgas apgabaltiesa atzina par nevainīgu un attaisnoja.
Par pirmās instances tiesas spriedumu apelācijas sūdzības iesniedza apsūdzētā Ivanova aizstāve, kā arī Žoss un viņa aizstāve. Ivanova aizstāve lūdz tiesu atcelt spriedumu un taisīt jaunu, mīkstinot savam aizstāvāmajam sodu. Savukārt Žoss lūdz mīkstināt viņam piespriesto sodu, bet viņa aizstāve - atcelt pirmās instances tiesas spriedumu daļā par Žosa atzīšanu par vainīgu un sodīšanu, taisot šajā daļā jaunu, attaisnojošo spriedumu.