Kā norāda policijas pārstāve Ilze Jurēvica, bieži noziegumi saistīti ar militāro agresiju un totalitāro režīmu slavinošu simbolu atainošanu vidē – šī ir nodarījumu kategorija, kura tiek fiksēta absolūti lielākajā daļā gadījumu.
"Delfi" septembra izskaņā vēstīja par gadījumu, kur vides objekts Bolderājā ticis pārkrāsots agresorvalsts Krievijas krāsās. Kā norāda likumsargi, šajā Kriminālprocesā joprojām noris izmeklēšana.
Kopš 24. februāra par dažāda veida likumpārkāpumiem kopumā sākti 152 kriminālprocesi, vairāk nekā 340 administratīvo pārkāpumu procesi un šobrīd ir aktīvas teju 250 resoriskās pārbaudes.
Karogus zog retāk
Būtiski mazākā pārsvarā ir tādi nodarījumi, kas vērsti pret Ukrainas karogiem – visbiežāk tie tikuši zagti vai bojāti. Tāpat fiksēti gadījumi, kad bojāti vai apzīmēti Ukrainas atbalsta materiāli – piemēram, vides plakāti, informē policijā.
Portāls "Delfi" vēstījis par gadījumiem, kuros tiek norauti vai bojāti Ukrainas valsts karogi. Nesenākais no tiem noticis Ludzā, kur 13. oktobrī, policija saņēma informāciju par Ukrainas atbalstam izvietotā karoga zādzību Ludzā. Pēc pāris dienām likumsargi aizturēja iespējamo karoga zagli. Karoga noraušana notikusi arī martā, kad likumsargi aicināja atpazīt video redzamo vīrieti, kas noziegumu pastrādāja Rīgā. Analoga situācija fiksēta augustā Jēkabpilī, kur šādu noziegumu pastrādāja vairāki vīrieši.
Tāpat ir vairākas policijas izmeklēšanas par ukraiņiem piederošu mantu bojāšanu – parasti viņu automašīnu bojāšanu dažādos veidos. Bet arī tamlīdzīgu noziedzīgo nodarījumu skaits pret sākotnējo, ir mazinājies, stāsta policijas pārstāve Jurēvica.
Nesen vēstīts, ka oktobrī Rēzeknes novada Čornajas pagastā tika sadedzinātas divas automašīnas. Sociālajos medijos izskanēja, un vēlāk sabiedriskais medijs ziņoja, ka automašīnas piederēja ukraiņu bēgļiem. Šajā gadījumā gan Kriminālprocess sākts pēc Krimināllikuma 185.panta otrās daļas par mantas tīšu iznīcināšanu un bojāšanu. Tāpat tiek vērtēts vai minētajā noziedzīgajā nodarījumā nav saskatāmas naida nozieguma pazīmes un šobrīd notiek aktīva izmeklēšana, norāda VP pārstāve Lāsma Kursīte.
Pierimst nemieri pieminekļu demontāžu laikā
Ņemot vērā Saeimā pieņemto likumu, kas paredz, ka līdz šī gada 15. novembrim ir jādemontē Padomju režīma slavinoši pieminekļi, arvien biežāk tie tiek jaukti un nereti arī tas izsauc agresorvalsts atbalstītāju agresiju.
Kopējā tendence norāda uz to, ka šāda veida nodarījumi notiek ar mazāku intensitāti, nekā to sākotnējā posmā, neskatoties uz pieminekļu demontāžas procesu.
VP norāda, ka konkrētajā brīdī un vietā, pie lielākajiem objektiem (kā, piemēram, Rīgā, Uzvaras parkā esošā pieminekļa nojaukšanas, Daugavpilī esošā pieminekļa nojaukšanas) ir bijusi sabiedrības viļņošanās un konstatēti likumpārkāpumi, par tiem arī policija sniegusi aktuālo informāciju, taču līdz ar notikuma beigšanu – arī iepriekš izrādītās reakcijas "pieklust" un nav arī fiksēts būtisks turpmāko saistīto nodarījumu pieaugums. Kopējā tendence norāda uz to, ka šāda veida nodarījumi notiek ar mazāku intensitāti, nekā to sākotnējā posmā, neskatoties uz pieminekļu demontāžas procesu, saka policijas pārstāve.
Policija informēja, ka tā katras šādas situācijas rūpīgi izskata, pieņemot atbilstošus procesuālos lēmumus, tostarp vērtējot vai konkrētajos gadījumos ir saskatāmas naidā motivētas pazīmes.
"Tāpat Valsts policija rūpīgi seko līdzi norisēm sabiedrībā un pievērš pastiprinātu uzmanību jebkādām viedokļu un darbību izpausmēm, kas saistīti ar agresiju pret Ukrainas bēgļiem vai atbalstu Krievijas karam Ukrainā, lai novērstu iespējamos likumpārkāpumus un aicina arī iedzīvotājus ziņot par manītiem likumpārkāpumiem vai sabiedriskās kārtības apdraudējumiem, tostarp arī par aizdomīgām personām, zvanot policijai pa tālruņa numuru 110," aicina VP pārstāve Jurēvica.
