Nakts aizturēšanas skandāls Jūrmalā: Divus policistus lūdz tiesāt par dienesta pilnvaru pārsniegšanu  (15)

"Delfi" jau rakstīja, ka par iespējamiem pārkāpumiem 2015. gada vasaras naktī Jūrmalā notikušajā Ilzes Skribanovskas aizturēšanā VP Rīgas reģiona pārvaldes Iekšējās izmeklēšanas birojs sāka disciplinārlietas pret vairākām personām, bet iecirkņa priekšniekam Aleksandram Melnim, kā arī kādam iecirkņa inspektoram tika izteikti aizrādījumi.

Iekšējās drošības birojā tolaik norādīja, ka 2015. gada 30. jūnijā pulksten 23:35 Skribanovska tika aizturēta savā un viņas vīra dzīvesvietā Jūrmalā.

Kā Jūrmalas iecirkņa policija toreiz pamatoja aizturēšanu, tā notikusi, personu pārsteidzot tieši noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī, tūlīt pēc tam vai arī bēgot no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietas.

Par aizturēšanu ar iesniegumu pēc tam Skribanovska vērsās gan VP, gan Iekšlietu ministrijā. Sūdzībā Skribanovska skaidroja, ka "VP Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirkņa priekšnieks Aleksandrs Melnis, darbodamies citas privātpersonas uzdevumā un interesēs ārpus savu dienesta pienākumu veikšanas, veica prettiesiskas darbības pret manu personas mājokļa un privātās dzīves neaizskaramību, personas integritātes neaizskaramību, personisko brīvību, goda un cieņas neaizskaramību".

Rīgas Iekšējais izmeklēšanas birojs pārbaudē atzina, ka Skribanovskas aizturēšana notikusi nepamatoti. Līdz ar to arī fiziskā spēka pielietošana – roku aizlaušana aiz muguras un saslēgšana rokudzelžos aizturēšanas laikā – notikusi nepamatoti. Tāds pats secinājums bijis arī attiecībā pret Skribanovskas mātes aizturēšanu – tā notikusi nepamatoti, liecina IDB lēmums.

Kā portālam "Delfi" norādīja prokuratūrā, saskaņā ar celto apsūdzību, 2015. gada jūnijā kādā privātā īpašumā bija izcēlies konflikts starp laulātajiem par sievas nelikumīgu iekļūšanu vīra mājoklī, kurā viņa, kā arī viņas māte un trīs laulātā pāra bērni bija oficiāli deklarēti.

Pēc vīra izsaukuma mājās ieradās vairāki policisti. Saņemot informāciju par neatrisināmo konfliktsituāciju no VP iecirkņa darbiniekiem, tā priekšnieks un arī iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšniece, kas šobrīd krimināllietā ir apsūdzēto statusā, nolēma personīgi ierasties notikuma vietā, lai gan viņiem tā nebija objektīva nepieciešamība kā šīs policijas struktūrvienības amatā augstākajām amatpersonām.

Apsūdzētie ieņēma pozīciju, kas bija izteikti labvēlīga laulātajam vīram un rīkojās tikai viņa interesēs, absolūti nerespektējot otrās konfliktā iesaistītās puses intereses un likumīgās tiesības, norāda prokuratūrā.

Pēc apsūdzēto personu norādījumiem un viņu pašu aktīvas piedalīšanās, konfliktā iesaistītā sieva un viņas māte tika aizturētas. Turklāt aizturētā sieva bija pazemota arī ar to, ka pēc apsūdzētās personas norādījuma viņai sākotnēji netika ļauts apģērbties, kaut gan viņa to lūdza, tā paužot apņēmību sekot policijas darbiniekiem. Prokuratūra konstatējusi, ka viņai ļauts apģērbties tikai pēc tam, kad sievietei tika uzlikti roku dzelži.

Vēlāk izpildot uzraugošā prokurora kategorisku prasību nekavējoties atbrīvot sievieti no īslaicīgās aizturēšanas vietas kameras, viņa tika atbrīvota, nepiešķirot viņai aizdomās turētā procesuālo statusu un nepiemērojot viņai nekādu drošības līdzekli.

Apsūdzēto personu noziedzīgās rīcības rezultātā sievietes brīvība prettiesiski tika ierobežota uz vairāk nekā 40 stundām.

Apsūdzētās personas pie kriminālatbildības sauktas pēc Krimināllikuma 317. panta otrās daļas – par dienesta pilnvaru pārsniegšanu. Likums par to kā sodu paredz piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai arī naudas sodu, atņemot tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Lieta izskatīšanai nodota Rīgas rajona tiesai.

Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.