Naudas izkrāpšanā apsūdzēto Brēmani tomēr tiesās slēgtās sēdēs
Foto: LETA

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, otrreiz lemjot par pieteikto lūgumu par lietas, kurā par naudas izkrāpšanu un piesavināšanos apsūdzēts bijušais diplomāts Rūdolfs Brēmanis, iztiesāšanu aiz slēgtām durvīm, lēma to apmierināt.

Šoreiz lūgumu par lietas iztiesāšanu slēgti pieteica Ārlietu ministrijas (ĀM) Administratīvi tiesiskās nodaļas vadītāja Kristīne Rogule. Vienlaikus ĀM juridisko palīdzību sniedz arī advokāts Rinalds Bušs.

Pirms pāriešanas pie lietas iztiesāšanas pēc būtības, proti, īsās apsūdzības nolasīšanas, Rogule pieteica divus lūgumus – viens bija par kaitējuma kompensāciju, bet otrs – par slēgtu tiesas sēdi. Attiecībā uz lūgumu par kompensācijas pieteikumu Rogule norādīja, ka tajā lūgts, iztiesājot lietu, fiksēt, ka cietušais ir Latvijas valsts ĀM personā, jo Valsts drošības dienests (VDD) par cietušo rezolūcijas veidā esot atzinis ĀM. Ministrijas pārstāve paskaidroja, ka būtībā pieteiktais lūgums ir formāls, un šajā pieteikumā netiek atkārtoti pievienoti kaitējuma pamatojuma dokumenti, jo tie jau atrodas lietā.

No viņas teiktā izriet, ka kaitējums pieteikts par trīs epizodēm – par automašīnas apdrošināšanu un diviem komandējumiem.

Savukārt lūgumu par slēgtu tiesas sēdi Rogule pamatoja ar informāciju dienesta vajadzībām. Proti, krimināllieta saturot ierobežotas pieejamības informācijas materiālus ar klasifikāciju "dienesta vajadzībām". Tā uzskatāma par sensitīvu informāciju, kas domāta ierobežotam cilvēku lokam, un satur profesionālo diplomātisko, konsulāro noslēpumu. Rogule norādīja, ka visiem ĀM strādājošajiem ir pielaides valsts noslēpumam.

Tāpat viņa pieļāva, ka, lietu izskatot atklātās sēdēs, liecinieki, visticamāk, atturēsies izpaust informāciju, kas ir dienesta vajadzībām. Tas savukārt apgrūtinās lietas izskatīšanu, kas nav neviena interesēs. Tāpat viņa lūdza ņemt vērā, ka diplomātiskā un konsulārā dienesta jautājumu apspriešana atklātās sēdēs varētu ietekmēt starpvalstu attiecības ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Pēc pusstundas pārtraukuma tiesa lēma abus pieteiktos lūgumus apmierināt.

Laikraksts "Latvijas Avīze" iepriekš vēstīja, ka 2019. gada 24. jūlija tiesas sēdē lūgumu par lietas iztiesāšanu slēgti pieteica apsūdzētā Brēmaņa advokāts Egons Rusanovs. Toreiz viņš tiesā norādījis, ka tiks izskatīta ĀM darbība, finansējums un liet­vedības dokumenti, kas esot ierobežotas pieejamības informācija. Tiesa gan šo lūgumu toreiz neapmierināja.

Tāpat laikraksts, atsaucoties uz tā rīcībā esošo informāciju, vēstīja, ka lietā ir runa ar piecām naudas summām, kas kopā veido valstij nodarīto materiālo kaitējumu. Šīs summas ir 48 152,15 eiro, 33 754,87 eiro, 2920,66 eiro, 471,30 eiro un 17 422,29 eiro. Kopā 102 721,27 eiro. Ārlietu ministrijas kā cietušās institūcijas materiālā kaitējuma kompensācija, kā iepriekš rakstīja laikraksts, ir 85 298,96 eiro – starpību Brēmanis ir valstij jau atmaksājis.

Jau ziņots, ka pērn prokuratūra uzrādīja apsūdzību bijušajam diplomātam Rūdolfam Brēmanim par Latvijai piederošu 102 721 eiro izkrāpšanu un piesavināšanos.

Prokuratūra tiesai nosūtīja krimināllietu apsūdzībā par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kā arī krāpšanu un piesavināšanos lielā apmērā, par ko tiek apsūdzēta Latvijas vēstniecības Apvienotajos Arābu Emirātos amatpersona, toreiz informēja prokuratūrā.

Viņš, būdams valsts amatpersona ar tiesībām rīkoties ar finanšu līdzekļiem vēstniecības bankas kontā un kā Ārlietu ministrijas darbinieks laika posmā no 2013. gada līdz 2016. gadam, kopsummā izkrāpa un piesavinājās Latvijai piederošus finanšu līdzekļus vairāk nekā 102 721 eiro apmērā, uzskata prokuratūra.

Savas noziedzīgās darbības viņš veica, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, rīkojoties pretēji tā uzdevumiem un interesēm.

Ārlietu ministrijā iepriekš apstiprināja, ka darba attiecības ar Brēmani izbeigtas 2017. gada 31. janvārī, savstarpēji vienojoties.

Latvijas Televīzijas raidījums "de facto" iepriekš ziņoja, ka bijušā Latvijas vēstniecības pilnvarotā lietveža Apvienotajos Arābu Emirātos visplašāk atspoguļotais veikums bija viņa sarīkotās vakariņas 2017. gadā Dubaijā. Brēmanim izdevās sasēdināt pie viena galda tā laika Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, kādu šeihu un uzņēmēju Aināru Šleseru, prezidentam it kā par to iepriekš neko nezinot.

Atsaucoties uz Uzņēmuma reģistra informāciju, "de facto" vēstīja, ka Valsts drošības dienests (VDD) 2018. gada decembrī nolēmis uzlikt arestu Brēmaņa kā tobrīd aizdomās turamā mantai. Vēlāk arī stājies spēkā arests viņam piederošā uzņēmuma "Middle East Latvia Holding" kapitāldaļām.

Raidījums tolaik minēja, ka diplomātu aprindās jau kādu laiku tiekot runāts par iespējamu līdzekļu izkrāpšanu no ārlietu dienesta caur dienesta dzīvokļiem.

Tags

Ārlietu ministrija Valsts drošības dienests

Comment Form