Tāpat iespējams, ka jaunietis varētu palikt Latvijā, jo viņš jau iepriekš lūdza šajā valstī patvērumu, pieļāva Veiss. Tad zaudējumu kompensācija būtu prasītāja un tiesu izpildītāju kompetence. Tāpat iespējams, ka zaudējumi par Kuzņecova netīšām izraisīto ugunsgrēku vispār netiks kompensēti, jo jaunietim šādu līdzekļu nav un cietumā naudu nopelnīt nevar.
Kā skaidroja Balvu rajona tiesu izpildītāju kantora vadītāja Anita Kalniņa, tiesas spriedums par zaudējumu kompensāciju tiek izsniegts prasītājam, šajā gadījumā - Žīguru virsmežniecībai -, un prasītājs varētu ar šo prasību vērsties tajā tiesu izpildītāju kantorī, kas ir ieslodzījuma vietas administratīvajā teritorijā.
Gadījumā, ja notiesātais ieslodzījuma vietā strādās un saņems atalgojumu, zaudējumu piedziņa varētu notikt uzreiz, bet, ja tas nebūs iespējams, tiesu izpildraksts vēlāk varētu būt nosūtīts tiesu izpildītāju kantorim pēc personas dzīvesvietas. Ja notiesātais pēc soda izciešanas tiks izsūtīts no valsts, zaudējumu piedziņas jautājums būtu risināms starpvalstu līmenī ar Tieslietu ministrijas starpniecību.
Šā gada 24.augustā Balvu rajona tiesa, izskatot Kuzņecova lietu par nelikumīgu robežas šķērsošanu un kaitējuma nodarīšanu Žīguru mežniecībai, nolēmusi piemērot jaunietim 6 mēnešu cietumsodu par meža ugunsgrēka izraisīšanu un par labu mežniecībai piedzīt Ls 3697,74.
1982.gadā dzimušais Krievijas Federācijas pilsonis Kuzņecovs apsūdzībā pēc LR Krimināllikuma 108.panta 1.daļas par meža iznīcināšanu un bojāšanu aiz neuzmanības sodīts ar brīvības atņemšanu uz 6 mēnešiem, sodu izciešot atklātā cietumā, apcietinājuma laiku skaitot no šā gada 8.jūnija. Par labu Žīguru mežniecībai no viņa jāpiedzen Ls 3697,74. Apsūdzībā pēc Krimināllikuma 284.panta 1.daļas par valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu Kuzņecovs ir attaisnots nozieguma sastāva trūkuma dēļ.
Šovasar Kuzņecovs tika atrasts bezsamaņā uz soliņa Balvu parkā. Tika noskaidrots, ka viņš ir Krievijas armijas karavīrs, kurš atstājis dienesta vietu un nelikumīgi šķērsojis Latvijas un Krievijas robežu.