'Neesmu izstrādājis metāla konstrukciju detalizāciju,' Zolitūdes krimināllietā liecina Sergets
Foto: LETA

SIA "HND Grupa" un apsūdzētais sagruvušās lielveikala "Maxima Latvija" ēkas būvinženieris Ivars Sergets neesot izstrādājis metāla konstrukciju detalizācijas daļu un nav piedalījies detalizētu jumta kopņu rasējumu izstrādē, otrdien Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā tā dēvētajā Zolitūdes traģēdijas krimināllietā liecināja pats apsūdzētais Sergets.

Būvinženieris sniedza liecības rakstveidā papildus jau iepriekš liecinātajam, tās nolasot. Sergets liecināja, ka 2009. gada 6. augustā viņa uzņēmums "HND Grupa" noslēdzis līgumu ar arhitektu biroju "Kubs" par tehniskā projekta izstrādi. Projektā vadījies no Rīgas pilsētas būvvaldes plānošanas un arhitektūras uzdevuma, kurā norādīts akceptētā būvkonstrukciju rasējums bez detalizācijas. Savukārt detalizācijas pakāpi būvkonstrukciju daļai neviens normatīvais akts nenorāda, klāstīja Sergets.

Apsūdzētais skaidroja, ka tehniskais projekts, ko viņš izstrādājis, ir pamats tālākai detalizācijas izstrādei. Rasējumos norādīti tikai principiāli konstrukciju mezgli, kas jāpiemēro konkrētai konstrukcijas vietai. Būvprojekta būvniecības laikā mezglu detaļu risinājumu rasējumus atbilstoši projektam izstrādā būvuzņēmējs, materiālu piegādātājs vai būvuzņēmēja apakšuzņēmēji. Tie jāsaskaņo ar būvprojekta autoru, pasūtītāju un "Maxima Latvija".

Sergets tiesā liecināja, ka "HND Grupa" nekad nav izstrādājusi metāla konstrukciju detalizācijas daļu un tai nav pasūtīts izstrādāt šo detalizācijas daļu ēkai Priedaines ielā 20. Metāla konstrukciju detalizācija ir atsevišķa projekta daļa, ko izstrādā sertificēts speciālists atbilstoši normatīvajiem aktiem, parakstot par to apliecinājumu. "Ne "HND Grupa", ne es personīgi detalizētus jumta kopņu rasējumus nekad neesmu izstrādājis. Par to, ka it kā esmu piedalījies uzzināju tikai pēc traģēdijas," liecināja būvinženieris, piebilstot, ka uz "Vikom Industry" iesniegtajiem dokumentiem bijis it kā viņa paraksts. Kā klāstīja Sergets, viņš nekad nav parakstījis šos rasējumus un viņam ar "Vikom Industry" nekad nav bijusi vienošanās par viņa iesaisti "Vikom Industry" detalizācijas izstrādē. Viņš uzstāja, ka nav arī pazīstams ar "Vikom Industry" darbiniekiem.

"Saskaņā ar autoruzraudzības līgumu es autoruzraudzību veicu tikai par "HND Grupa" izstrādāto projekta daļu – tikai par tiem risinājumiem, kas izstrādāti "HND Grupa" būvprojektā," liecināja Sergets. Tāpat viņš norādīja, ka kopnes tiek izstrādātas ārpus būvlaukuma un tikušas piegādātas kā komplekts kopā ar savienojuma elementiem. No viņa liecībām izriet, ka šos kopņu detalizētos rasējumus viņš nekad nav izstrādājis un nav veicis arī to autoruzraudzību, bet tikai pārliecinājies par to atrašanos konkrētā vietā būvlaukumā.

Pēc īsās liecības nolasīšanas Sergets nevēlējās atbildēt uz procesa dalībnieku jautājumiem. Prokurore tiesā izteica lūgumu iepazīties ar Sergeta rakstveida liecībām, tāpēc tiesa pasludināja pusstundas pārtraukumu. Pēc pārtraukuma prokurore lūdza nolasīt arī pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās Sergeta liecības.

Pirmstiesas izmeklēšanā Sergets liecinājis, ka pirms līguma ar SIA "Kubs" noslēgšanas viņa uzņēmums saņēmis arhitektūras sadaļu, rasējumus un skices, lai saprastu darba apjomu un izmaksas, bet pēc līguma noslēgšanas no pasūtītāja saņemts projektēšanas uzdevums ar vispārīgām norādēm. Tālāk sapulcēs precizēti dažādi jautājumi un uzdevumi.

Pirms saskaņošanas būvvaldē katram projekta daļas atbildīgajam jāorganizē sava tehniskā projekta daļas ekspertīze. Konkrētajā gadījumā būvkonstrukciju projektēšanas ekspertīzi veicis Andris Gulbis, kurš arī ir viens no apsūdzētajiem krimināllietā. Sergets liecinājis, ka Gulbi viņu izvēlējies pats un uzdevis veikt ekspertīzi. Ekspertam iesniegti kopnes rasējumi, slodzes aprēķini, ēkas pamatu plāni. Precīzs dokumentu uzskaitījums norādīts eksperta atzinumā, norādījis Sergets. Pēc saskaņošanas būvvaldē un pēc ekspertīzes veikšanas tehniskajam projektam var tikt veiktas nepieciešamās izmaiņas bez saskaņošanas, taču tās ir fiksētas sapulču protokolos.

Sergets pirmstiesas procesā liecinājis, ka viņa uzdevums bijis slodžu apzināšana saskaņā ar arhitektūras plāniem. Skaidrojot šo procesu, Sergets liecinājis, ka tiek saņemti arhitektūras plāni, griezumi un apraksti, un no šī informācijas kopuma sastādītas slodžu tabulas. Viņam šajā darbā nedaudz palīdzējuši viņa uzņēmuma darbinieki.

Apsūdzētais liecinājis, ka kopņu ražotāju izvēlas būvnieks un šajā gadījumā izvēlētais uzņēmums bijis "Vikom Industry". Pabeidzot sava darba daļu, Sergeta uzņēmums "HND Grupa" SIA "Kubs" nodevusi tehniskā projekta dokumentāciju – plānus, griezumus, kopnes rasējumus ar ģeometriskiem risinājumiem. Pēc tam SIA "Kubs" visu nodevis pasūtītājam, kas sameklēja ģenerāluzņēmēju "Re&Re", kurš savukārt sameklējis apakšuzņēmēju.

No iepriekš sniegtajām liecībām arī izriet, ka kopne ir gatavs produkts, kuru izgatavošanu un montāžu nosaka Būvniecības likums, bet ražošanu regulē Ministru kabineta noteikumi. Viņa kā būvkonstruktora atbildība un uzdevums bijis, lai kopne ģeometriski atbilstu tehniskajam projektam un būtu savienojama. Kopnes detalizācijas plānu izstrādājuši "Vikom Indistry" darbinieki. Detalizācijas plānā ticis pieņemts lēmums par kopnes sadalīšanu, kas bija jāsaskaņo ar būvuzņēmēju. Vienlaikus Sergets papildinājis, ka, sadalot kopni daļās, slodze uz kopni netiek mainīta.

Sergets arī izteicis viedokli par jumta nogruvuma potenciālajiem iemesliem. Pirmstiesas procesā viņš liecinājis, ka to varēja ietekmēt celtniecības laikā notikušais ugunsgrēks, jo kopne varēja sasilt līdz 600 grādiem pēc Celsija. Tad tā kļūstot trausla un noteikti jāmaina. Vēl viņš pieļāvis, ka to varēja izraisīt ūdens, kurš netika novadīts, uzkrāšanās uz jumta, kas varēja izraisīt pārslodzi. Kā trešo pieļāvumu Sergets izteicis varbūtību, ka uz jumta veidoti materiālu uzkrājumi, kas arī varēja izraisīt jumta nogruvumu.

Tiesas sēdē Sergets norādīja, ka nav mainījis savu attieksmi pret viņam inkriminētajiem noziedzīgiem nodarījumiem.

Tiesa otrdien pabeidza nolasīt un pārbaudīt Sergeta liecības. Nākamais pēc kārtas liecinās apsūdzētais Andris Gulbis. Viņš otrdien nebija gatavs liecināt un lūdza tiesai vienu dienu laika sagatavoties. Valsts apsūdzības uzturētāji norādīja, ka "viena diena nav tik ilgs laiks" un aicināja tiesu pieturēties pie secības, kas iepriekš nolemta.

Tiesa, uzklausījusi lietas dalībnieku viedokli, lēma dot Gulbim laiku sagatavoties. Gulbis liecinās ceturtdien pulksten 10.

Prokurors Agris Skradailis pēc tiesas sēdes žurnālistiem norādīja, ka dzirdētās liecības komentēt negribētu un viedokli par liecībām paudīs tiesas debatēs. Prokurors norādīja, ka apsūdzības uzturētāji bija cerējuši, ka Sergets atbildēs uz jautājumiem, jo būtu bijis vērtīgi dzirdēt viņa atbildes. Vienlaikus prokurors neizslēdza iespējamību, ka arī citi lietā apsūdzētie uz jautājumiem izvēlēsies neatbildēt.

Jau vēstīts, ka tiesā tiek izskatīta krimināllieta par 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušo traģēdiju, kad, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.

Būveksperti secinājuši, ka jumta nogruvums notika nepareizi aprēķinātu jumta konstrukciju slodžu dēļ.

Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu. Apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzītas piecām personām.

Šīs personas ir ēkas būvinženieris Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.

Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības. Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.

Valsts apsūdzības uzturētājiem pabeidzot lasīt apsūdzību, neviena no deviņām apsūdzētajām personām savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzina.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Andris Gulbis Ivars Sergets Zolitūdes traģēdija Zolitūdes traģēdijas krimināllieta
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form