Pēdējā pusgada laikā nelegālās datu lejupielādes vietnes lietojis gandrīz katrs piektais Latvijas iedzīvotājs, pie tam 66% no tiem torrentus lietojuši reizi mēnesī vai biežāk, liecina pēc Kultūras ministrijas (KM) pasūtījuma veiktais SIA "Gemius Latvia" pētījums.
Kā informēja KM sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule, pētījums "Latvijā populārāko torrentu vietņu audits un to auditorijas izpēte" veikts no šī gada aprīļa līdz maijam.
Aptaujas dalībnieku norādījuši, ka visbiežāk lejuplādētais saturs ir filmas. Tā atbildējuši 67,7%. Pēc filmām seko seriāli – 43%, kā arī datorspēles – 35% un datorprogrammas – 31,7%. Savukārt mūziku lejuplādējuši – 27,7%, e-grāmatas – 15,1% un attēlus – 7,4%. Kā galveno iemeslu, kas pamudina lietot torrentus, respondenti norādījuši satura nepieejamību citā veidā un ērtu piekļuvi bezmaksas saturam.
Pētījumā arī secināts, ka aprīlī Latvijā desmit populārākās torrentu vietnes apmeklējuši gandrīz 116 000 interneta lietotāju, kopā veicot 11 miljonus lapu skatījumu. Salīdzinoši februārī torrentu vietnes apmeklējuši 114 000 interneta lietotāju, veicot sešus miljonus lapu skatījumu, savukārt martā – 136 700 interneta lietotāju, veicot desmit miljonus lapu skatījumu.
Apmeklētāju skaita un lapu skatījumu pieaugums martā un aprīlī skaidrots ar to, ka martā tika ieviesta ārkārtējā situācija valstī, un iedzīvotājiem bija vairāk laika dažāda digitālā satura patēriņam.
Torrentu vietnes biežāk apmeklē vīrieši – 62,5%, kuri arī veic šajās lapās trīs reizes vairāk lapu skatījumu. Sievietēm ir nedaudz lielāks viena lapas skatījuma ilgums, tomēr kopumā visās nozīmīgākajās metrikās augstāki rādītāji ir vīriešu auditorijai.
KM pasūtīja pētījumu, lai izpildītu Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un nodrošināšanas pamatnostādnēs 2015. gadam līdz 2020. gadam doto uzdevumu – veikt pētījumu par iespējām ierobežot un pārtraukt to "FTP" serveru un failu apmaiņas tīklu uzturēšanu, kuros tiek sniegta iespēja nelikumīgi iegūt autortiesību un blakustiesību objektus.
Ministrijas ieskatā veiktais pētījums palīdzēs tiesību aizsardzības iestādēm apzināt problēmas apjomus, kā arī uzsākt darbu pie risinājuma meklēšanas.