Tiesnese Una Melameda iepriekš apmierināja šajā lieta par cietušajiem atzītās "ABLV Bank" lūgumu, kuram pievienojās arī Valsts ieņēmumu dienests (VID) un prokurore Vita Ozoliņa, Neo lietu skatīt slēgtā tiesas sēdē. Tas nozīmē, ka procesā var piedalīties vien lietas dalībnieki-advokāti, prokurori un par cietušajiem atzītie. Tieši cietušie vēlējās panākt, lai process notiktu aiz slēgtām durvīm, lai šādā veidā aizsargātu komercnoslēpumu.
Par datu lejupielādi no VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) apsūdzētais Poikāns uzskata, ka bankas arguments par iespējamu komercnoslēpuma izpaušanu sēdēs ir nepamatots, tāpēc viņš tiesā iesniedzis lūgumu izskatīt lietu atklāti. Pirms tiesas sēdes viņš žurnālistiem sacīja, ka lūgumu uzturēs, jo līdz šim informācija, kas varētu būt komercnoslēpums, tiesā nav izskanējusi. Arī sabiedrības interese par lietu esot liela.
Taču tikmēr uz sēdi sanākušie pirmdien palika aiz tiesas zāles durvīm.
Sieviete vārdā Ļena, turot rokās plakātu, žurnālistiem sacīja, ka ir aktīva interneta lietotāja un seko Neo lietai. Viņa pauda uzskatu, ka šim procesam jābūt atklātam, jo sabiedrībai ir svarīgi, kas tajā notiek, kā arī slēgtā tiesas sēdē var tikt sagrozīta informācija, bažījās sieviete.
"Mēs sekojam internetā šim notikumam, mēs esam interneta lietotāji, kuriem ir ļoti svarīga tāda tēma kā atklātums un informācijas izplatība," sacīja Ļena.
Tieši atbalstot Poikānu, abas sievietes arī pirmdien ieradušās tiesas sēdē.
Savā "Twitter" kontā Poikāns paziņojis, ka lūgums krimināllietu izskatīt atklātā sēdē, ticis noraidīts.
Pirmdien Neo lietā plānots uzklausīt divus lieciniekus.
Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūra lietu tiesai nodeva pērn jūlijā. Poikānam apsūdzība celta par ekonomisko un citu ziņu, kuras ir komercnoslēpums, neatļautu iegūšanu savai vai citas personas lietošanai. Viņš apsūdzēts arī par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, radot būtisku kaitējumu.
Krimināllikums par komercnoslēpuma saturošu ziņu neatļautu iegūšanu un izpaušanu paredz brīvības atņemšanu līdz vienam gadam vai piespiedu darbu, vai naudas sodu. Savukārt par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Apsūdzība uzskata, ka Poikāns, būdams reģistrēts EDS lietotājs un apzinoties piekļūšanas kārtību deklarēšanas sistēmā, 2009.gada jūlijā atklāja VID sistēmas ievainojamību. Tad Poikāns laikā no 2009.gada oktobra līdz 2010.gada februārim pretlikumīgi lejupielādēja datus ar juridisko un fizisko personu datiem.
Poikāns, patvaļīgi piekļūstot VID automatizētajai datu apstrādes sistēmai, esot neatļauti ieguvis arī fizisko personu deklarāciju datus, uzskata apsūdzība. Iegūtie dokumenti saturēja informāciju par darbinieku vārdiem, personas kodiem, ienākumiem un ieturētajiem nodokļiem, adresēm.
