NEPLP atlaišanai pietiek ar VK atzinumu un likumā noteikto funkciju nepildiīšanu, uzskata advokāts
Foto: DELFI

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) atlaišanai pilnīgi pietiek ar Valsts kontroles (VK) revīzijā konstatēto, kā arī ar padomes centieniem panākt sabiedriskās televīzijas kanāla krievu valodā izveidi un homoseksuālisma propagandas pieļaušanu sabiedriskajos medijos, savu viedokli portālam "Delfi" pauda zvērināts advokāts Aldis Alliks.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Advokāts sacīja, ka, piemēram, NEPLP centieni panākt Latvijas sabiedriskās televīzijas (LTV) trešā kanāla krievu valodā izveidošanu vērsti uz faktiskās divvalodības pastiprināšanu Latvijā. Līdz ar to pēc būtības padome rīkojoties antikonstitucionāli. Turklāt šāda rīcība no padomes puses ir pretēja pašas NEPLP funkcijām un pārkāpj pienākumus, kuri tai noteikti Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. "Šī likuma 71.panta 1.daļas 6.punktā noteikts, ka viens no sabiedriskā pasūtījuma uzdevumiem ir "veicināt sabiedrības integrāciju un saliedētību uz latviešu valodas pamata"," norāda Alliks.

Likuma 57. panta 1. daļa pieprasa, ka padome pārstāv sabiedrības intereses elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā, kā arī uzrauga, lai to darbībā tiktu ievērota Satversme. Savukārt tā paša panta 2. daļa nosaka, ka NEPLP darbojas saskaņā ar Satversmi, kā arī šī paša likuma un citu normatīvo aktu prasībām.

Kā savā būtībā antikonstitucionālu Alliks vērtē arī "homoseksuālisma propagandu", pārmetot NEPLP savu fukciju nepildīšanu, nepietiekami uzraugot sabiedriskos medijus un kā piemērus minot divus LTV1 raidījumus "1:1" un "Aizliegtais paņēmiens", kā arī LTV1 rādīto žurnālista Kaspara Gobas veidoto dokumentālo filmu "Homo@lv".

Sarunā ar portālu "Delfi" Alliks pauda neizpratni, vai patiešām šāda propaganda ietilpst likumā definētajā "sabiedriskajā pasūtījumā". "Vai tāda nodrošina, piemēram, "bērnu un jaunatnes auditorijai atbilstošus informācijas, izglītības, kultūras un izklaides resursus? Vai varbūt tā "ar dokumentāriem un mākslinieciskiem līdzekļiem veicina Latvijas (...) mūsdienu procesu izpratni un veido priekšstatu par nākotnes attīstības iespējām?" citējot likumā rakstīto, retoriski vaicāja advokāts.

Valsts kontrole (VK) revīzijās valsts iestādēs bija nonākusi pie secinājuma, ka joprojām nav samazinājies to institūciju skaits, kuras prettiesiski un nepamatoti maksājusi avansus. Savukārt avansu apmērs esot tikai pieaudzis, pērn sasniedzot 2,8 miljonus eiro. Kā lielākos pārkāpējus saistībā ar avansiem uzraugošā iestāde bija minējusi NEPLP, Kultūras ministriju un Veselības ministriju. Naudu šīs valsts iestādes iepriekš maksājušas gan par neizpildītiem darbiem, gan nesaņemtiem komunālajiem pakalpojumiem, gan par automašīnu nomu.

NEPLP gadījumā 347,2 tūkstoši eiro no avansā pārskaitītajiem līdzekļiem bijis finansējums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. "Tātad tas bija paredzēts neatliekamu pasākumu finansēšanai, kas netika izdarīts," secināja VK.

Tāpat kontrole arī konstatējusi gadījumus, kad institūcijas nav ievērojušas Publisko iepirkumu likuma normas un ierobežojušas piegādātāju brīvu konkurenci un radījušas valsts budžeta līdzekļu neefektīvas izmantošanas risku. "Tā, piemēram, NEPLP un VARAM, sadalot pakalpojuma iepirkumu daļās, izvairījušās no iepirkuma procedūras veikšanas 238 tūkstošu eiro apmērā," pēc revīzijas ziņojuma publiskošanas bija secinājusi Valsts kontrole.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka pēc Latvijas Reģionu apvienības (LRA) iniciatīvas sagatavots iesniegums Saeimas Prezidijam par NEPLP atlaišanu.

Iesniegumu bez LRA Saeimas frakcijas deputātiem ir parakstījuši arī koalīciju veidojošo partiju deputāti Solvita Āboltiņa ( V), Kārlis Šadurskis ( V), Augusts Brigmanis (ZZS) un Ingmārs Līdaka (ZZS), kā arī opozīcijas pārstāvji Ingūna Sudraba (NSL), Gunārs Kūtris (NSL) u.c.

Saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, Saeima var atbrīvot NEPLP locekli (vai šajā gadījumā locekļus) no amata, ja ir konstatēti tādi normatīvajos aktos noteikti apstākļi, kas liedz attiecīgajām personām ieņemt šo amatu. Likumā noteikts, ka par NEPLP locekli var būt persona ar labu reputāciju, tātad labas reputācijas zaudēšana var būt pamats NEPLP locekļu atbrīvošanai no amata, iepriekš skaidroja LRA frakcijas vadītājs Dainis Liepiņš.

Savukārt pati padome iepriekš izplatītā publiskā paziņojumā norādīja, ka atsevišķu Saeimas deputātu ideja atlaist Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļus ir uzbrukums mediju neatkarībai.

Padomes locekļi Ainārs Dimants, Dainis Mjartāns, Ivars Zviedris, Aija Dulevska gan norādīja, ka šis ierosinājums viņiem neesot pārsteigums. "Tiekoties ar deputātiem, ne reizi vien esam saskārušies ar zīmīgiem mājieniem, kas skar to vai citu Latvijas Televīzijas (LTV) sižetu vai Latvijas Radio (LR) raidījumu. Šādas piezīmes parasti esam "laiduši pāri galvai", jo mediju redakcionālā neatkarība allaž bijusi viena no NEPLP prioritātēm. Iespējams, tieši tas deputātu acīs ir sobojājis mūsu reputāciju tiktāl, ka bez redzama iemesla ir jārosina NEPLP atlaišana," bija teikts paziņojumā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Augusts Brigmanis Gunārs Kūtris Ingmārs Līdaka Ivars Zviedris Latvijas Radio Latvijas Televīzija LTV NEPLP Saeima Satversme Solvita Āboltiņa Valsts kontrole VARAM
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form