Šiškins apstiprināja, ka šobrīd viņam ir liegums kontaktēties ar konkrētām personām, tāpat viņam regulāri jāatzīmējas policijā un naktī jāuzturas dzīvesvietā. Vienlaikus viņš nedrīkstot atklāt, par ko Drošības policija viņu aizturēja.
"Es pats sev kapu nerakšu, ja man ir liegums sazināties, tādēļ es informāciju nevaru atklāt. Vienīgais, ko varu izpaust, - tam nav nekāda sakara ar politisko darbību, bet ar saimnieciska rakstura lietām," sacīja Šiškins.
Uz plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju, ka viņš, iespējams, iesaistīts uzbrukuma plānošanā pret partijas "Par dzimto valodu" līderi un krievu valodas referenduma organizētāju Vladimiru Lindermanu, Šiškins atbildēja: "Absurds. Simts gadu man viņš nav vajadzīgs. Gaisu purgā - tā vietā, lai varētu Latvijā mierīgi dzīvot, viņš vienkārši purgā gaisu!"
Arī Lindermans teica, ka Šiškins viņam nav draudējis, taču viņam esot informācija, ka tādas sarunas starp "pērkoņkrustiešiem" esot bijušas. Policijā Lindermans pagaidām nevērsīsies, jo viņam nav skaidru pierādījumu par uzbrukuma plānošanu.
"Man ir tāda informācija, ka starp šiem kungiem sarunas par kādu uzbrukumu pret mani bija. Tāpēc labākā aizsardzība bija informēt sabiedrību. Kāpēc man ir tādas bažas? Cilvēks bija aizturēts, un neoficiāla informācija liecina, ka viņš gribēja nopirkt sprāgstvielas. Jau pēc diviem mēnešiem viņš ir brīvībā. Ziniet, tas ir diezgan dīvaini, taču informācija, ka kāds konkrēts cilvēks pret mani ko gatavojis, - tādas informācijas man nav," norādīja Lindermans.
Jau ziņots, ka Šiškinu aizturēja pagājušā gada oktobrī. Neoficiālā informācija liecina, ka Šiškins varētu būt aizturēts saistībā ar nelikumīgu munīcijas glabāšanu un vēlmi iegādāties sprāgstvielas.
Drošības policijas priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa apstiprināja, ka Šiškins ir aizdomās turētais kriminālprocesā, kas sākts pēc Krimināllikuma panta par munīcijas vai sprāgstvielu nelikumīgu apriti. Šobrīd kriminālprocesā turpinās izmeklēšanas darbības, tostarp nozīmētas ekspertīzes, taču citu informāciju DP pagaidām neatklāj.
Šiškins iepriekš vairākkārt nonācis tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā. Deviņdesmito gadu beigās viņš kopā ar vairākiem citiem "pērkoņkrustiešiem" tika notiesāts tā dēvētā Uzvaras pieminekļa spridzināšanas lietā. Tolaik Šiškins pāris gadu pavadīja cietumā, līdz 2001.gadā tika atbrīvots.
Pēdējos gados viņš ir bijis regulārs viesis nacionālradikāļu publiskajos pasākumos. DP atzinusi, ka biedrība "Gustava Celmiņa centrs" ir "pērkoņkrustiešu" piesegorganizācija, kuras ideoloģijas pamatā ir baltās rases pārākums pār citām, un tā ir naidīga demokrātiskas valsts vērtībām. DP norāda, ka Šiškins gan mutiski, gan ar plakātu palīdzību dažādos publiskos pasākumos paudis antisemītiskus uzskatus.
Saskaņā ar savulaik iztiesātās krimināllietas materiāliem nelegālā "Pērkoņkrusta" organizācija tika izveidota 1995.gadā. Tās biedri trīs reizes organizēti spridzināja Pieminekli padomju armijas karavīriem, Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem Uzvaras parkā Rīgā, pēdējā spridzināšanas reizē 1997.gada 5.jūnijā divi organizācijas biedri gāja bojā.
Krimināllieta pret "pērkoņkrustiešiem" tika ierosināta pēc pēdējā sprādziena pie pieminekļa, taču izmeklēšanas laikā noskaidrojās, ka nelegālās organizācijas biedri veikuši arī citus noziegumus - divas reizes spridzinājuši "Rīgas siltuma" siltumtrases, lai pazeminātu tarifus, fiziski izrēķinājušies ar vairākiem vīriešiem, izplatījuši uzsaukumus ar pretvalstiskiem un nacionālu un rasu naidu veicinošiem tekstiem.
Šiškins tika notiesāts par draudiem vai vardarbību pret amatpersonu un par nacionālo un rasu vienlīdzības pārkāpšanu un mudināšanu uz to. Šiškins tika uzskatīts par vienu no nelegālās organizācijas vadītājiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
