No KNAB, policijas un Ģenerālprokuratūras par labu diviem policistiem piedzen 10 000 latu katram
Foto: DELFI

Rīgas apgabaltiesa pirmdien daļēji apmierināja divu policistu - Jura Jurčenoka un Renāra Jaukuļa - prasības lietu par 600 000 latu piedziņu no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), Valsts policijas un Ģenerālprokuratūras, nolemjot, ka par labu katram no policistiem piedzenami 10 000 latu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Abi policisti prasību tiesā cēla pēc tam, kad tika izbeigts kriminālprocess par kukuļa - 200 eiro (140 latu) - pieprasīšanu, par valsts amatpersonas izdarītu kukuļa pieņemšanu, kas saistīta ar kukuļa pieprasīšanu, personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās par kādas darbības neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs, izmantojot savu dienesta stāvokli, kā arī par personu grupā izdarītu, ar vardarbības lietošanu saistītu pretošanos varas pārstāvim, kas izpilda tam uzliktos pienākumus.

Kā iepriekš tiesas sēdē sacīja KNAB pārstāve Kristīne Asare, kriminālprocesu nācies izbeigt, jo galvenais liecinieks atteicies turpmāk sadarboties ar KNAB un vairs nesniedza liecības. KNAB pārstāve policistu prasību atzina daļēji, taču, tāpat kā Ģenerālprokuratūras interešu aizstāve, atzina, ka katram no policistiem būtu maksājami ne vairāk kā 500 lati. VP pārstāve abu policijas darbinieku prasību neatzina.

Kā iepriekš tiesas sēdē sacīja abu policistu aizstāvis Staņislavs Nazarovs, prasība pamatota ar viņa aizstāvamajiem nodarīto kaitējumu, 40 dienas nepamatoti atrodoties īslaicīgās aizturēšanas izolatorā, kur viņi bijuši spiesti uzturēties cilvēka cieņu pazemojošos apstākļos. Tāpat saistībā ar aizturēšanu nopietni cietuši viņu ģimenes locekļi, turklāt nodarīts kaitējums veselībai. Turklāt medijos izplatīta informācija, kas ļāvusi identificēt abus aizturētos. Atbildētāju pārstāvji gan oponēja, norādot, ka KNAB par policistu aizturēšanas faktu izplatītajos paziņojumos presei nav bijuši minēti viņu uzvārdi.

Prokuratūras interešu pārstāve gan tiesas sēdē atzīmēja, ka prasītāji nevar prasīt atlīdzību par morālo kaitējumu, kas nodarīts viņu ģimenes locekļiem, kā arī uzsvēra, ka lietas izskatīšanas gaitā prasītāju argumenti par iemesliem, kāpēc būtu piedzenama 300 000 latu kompensācija par labu katram no viņiem, nav pamatoti ar pierādījumiem. Viņa atzīmēja, ka arī ar liecinieku liecībām nav apstiprināts, ka plašsaziņas līdzekļos saistībā ar policistu aizturēšanu aizdomās par kukuļņemšanu būtu bijuši publiskoti viņu vārdi.

Savukārt VP interešu aizstāve argumentēja, ka pretēji prasībā norādītajam abi policisti nav pazemināti amatā, bet gan pārcelti citos, līdzvērtīgos posteņos. Viņa atzīmēja, ka izolators Stabu un Brīvības ielas krustojumā, kur saistībā ar tiesas noteikto drošības līdzekli - apcietinājumu - bija spiesti uzturēties abi prasītāji, savu darbību pārcēlis uz citām telpām. Turklāt viņu gods un cieņa saistībā ar izolatorā esošajiem apstākļiem un sanitārā mezgla trūkumu kamerās netika aizskarta, jo viņi atradušies atsevišķās kamerās, nevis kopā ar citiem aizturētajiem.

2007.gada 27.maijā KNAB sāka kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 320.panta 3.daļas par kukuļa - 200 eiro (140 latu) - pieprasīšanu, ko izdarīja Valsts policijas amatpersonas.

Tā paša gada 29.maijā kriminālprocess tika nosūtīts Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai. Pamatojoties uz kriminālprocesā esošajiem pierādījumiem, 2008.gada 25.februārī pieņemti lēmumi par abu policistu saukšanu pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 320.panta 3.daļas un 270.panta 2.daļas - par valsts amatpersonas izdarītu kukuļa pieņemšanu, kas saistīta ar kukuļa pieprasīšanu, personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās par kādas darbības neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs, izmantojot savu dienesta stāvokli, kā arī par personu grupā izdarītu, ar vardarbības lietošanu saistītu pretošanos varas pārstāvim, kas izpilda tam uzliktos pienākumus.

Kā apliecināja prokuratūras ārējo sakaru koordinētājs Andrejs Vasks, prokuratūra tomēr šo lietu izbeidza. Argumentus, kādēļ process izbeigts, iepriekš neizdevās noskaidrot.

KNAB pēc būtības ir atzinis prasību, proti, to, ka policistiem ir tiesības prasīt morālā kaitējuma piedziņu. Tomēr birojs neatzīst prasības apmēru, uzskatot, ka katram no prasītājiem būtu nosakāma morālā kaitējuma kompensācija ne vairāk kā 500 latu apmērā.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form