Tiesa bija pasludinājusi pārtraukumu līdz pulksten 13:45. Pēc pārtraukuma tiesas debates turpinājās ar Pupiņas mātes runu.
Viņa prasīja Gaigalu sodīt ar brīvības atņemšanu uz 17 gadiem, piebilstot, ka tas būtu minimālais sods. Tāpat viņa pievienojās lūgumam par lietas nosūtīšanu pirmās instances tiesai, atzīmējot, ka lieta būtu nosūtāma citai rajona tiesai. Arī mirušās meitenes māte tiesā pieteica morālā un materiālā kaitējuma atlīdzību vairāk nekā divu miljonu eiro apmērā.
Jau ziņots, ka otrdien Rīgas apgabaltiesā tiesas sēdē Mihails Pupiņš, uzsākot tiesas sēdes debates, norādīja, ka lieta vēlreiz jānodod pirmās instances tiesā, lai noskaidrotu lietas patiesos apstākļus. Pupiņš pauda, ka nevar runāt par sodu bez motīva, atzīmējot, ka pirmās instances tiesa - Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa -, nezinot motīvu, mēģinājusi noteikt sodu. Viņa skatījumā nav atklāta objektīvā patiesība.
Ņemot vērā, ka apsūdzētais Jānis Gaigals vairākas reizes mainījis savas liecības par to, vai slepkavības dienā bijis alkohola reibumā, Pupiņš uzskata, ka Gaigala patiesais motīvs nav bijis alkohola reibums.
Pupiņš skaidroja, ka Gaigals pērnā gada 12. maijā liecinājis, ka piedāvājis Pupiņai pavadīt mājās romantisku vakaru, taču viņa iebildusi. "Tātad viņa bija pret," piebilda Pupiņš, atzīmējot, ka Pupiņa atteikusi Gaigalam romantisku kontaktu.
"Lietiskie pierādījumi un citi fakti lietā objektīvi patiesi liecina par to, ka notika seksuāla vardarbība," teica Pupiņas tēvs.
Rīgas apgabaltiesa savukārt vērsa Pupiņa uzmanību uz to, ka valsts apsūdzība uzskatīja, ka notikušajam nav seksuāls raksturs.
Tiesas debašu laikā Pupiņš arī demonstrēja vairākus fotoattēlus, piemēram, attēlu, kurā redzama Pupiņas apakšveļa ar asins traipiem, kas sagriezta dzimumorgānu apvidū, fotoattēlu ar melnu auduma masku - cepuri ar diviem izgrieztiem caurumiem -, melnu striķa strēmeli, kā arī mirušās Pupiņas sejas fotoattēlu.
Pupiņš arī vērsa tiesas uzmanību, ka no Pupiņas līķa apakšējās daļas tikušas nomazgātas asinis. Savukārt asinis uz Pupiņas sejas atstātas neskartas.
Tāpat Pupiņas tēvs vērsa apelācijas instances tiesas uzmanību, ka lietā pievienots tiesu medicīnas speciālista viedoklis. Tajā norādīts, ka Pupiņas autopsijā atrastie asinsizplūdumi un brūces lūpu gļotādā, šķidras asinis lielos asinsvados, perēkļveida plaušu emfēma, galvas smadzeņu tūska, liek domāt par par nāvi, kas iestājusies mehāniskās asfiksijas elpošanas atveru nosprostošanās rezultātā. Savukārt citās lietā iepriekš veiktajās tiesu medicīnas ekspertīzēs speciālisti pie secinājuma, ka Pupiņas nāve iestājusies nosmakšanas rezultātā, nav nonākuši.
Pupiņa ieskatā Gaigalam bijis tīšs nodoms noslepkavot viņa meitu, un noziegums bijis iepriekš plānots.
Pupiņš debašu runā pauda, ka uzskata, ka Gaigala veiktais noziedzīgais nodarījums būtu kvalificējams pēc Krimināllikuma panta par izvarošanu un Krimināllikuma panta par slepkavību pastiprinošos apstākļos, ja tā izdarīta nolūkā slēpt citu noziedzīgu nodarījumu vai atvieglot tā izdarīšanu, kā arī pēc Krimināllikuma panta par slepkavību pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi personu grupa.
Jau vēstīts, ka Rīgas apgabaltiesā otrdien noraidīja "TV3 Latvia" žurnālistu iepriekš pieteikto lūgumu par audio ieraksta izdarīšanu un filmēšanu tiesas sēdes laikā tā dēvētajā studentes Elīnas Pupiņas lietā.
Žurnālistu lūgumu neatbalstīja apsūdzētais Gaigals un viņa aizstāve zvērināta advokāte Guna Kaminska, kā arī prokurore. Savukārt cietušajiem un viņu pārstāvim iebildumu nebija.
Tiesa žurnālistu pieteikto lūgumu noraidīja pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma pantu, kas nosaka, ka citas personas, kuras nav tiesas darbinieki, tiesas sēdes laikā var izdarīt skaņu un attēla ierakstu, netraucējot tiesas procesu, ja to atļauj tiesa un tam piekrīt apsūdzētais, viņa aizstāvis, prokurors, cietušais un liecinieks.
Tāpat tiesas sēžu zālē nodrošināts tehniskais aprīkojums, proti uzstādīts projektors. Lūgumu par projektora izmantošanu cietušie pieteica, lai brīdī, kad viņi lasīs savas tiesas debašu runas, viņi tās attiecīgi varētu papildināt ar atbilstošiem attēliem, piemēram, fotoattēliem, kuri uzņemti notikuma vietā.
11. jūnija tiesas sēdē runu pabeidza prokurore.
Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa pērnā gada 27. oktobrī Elīnas Pupiņas nonāvēšanā apsūdzētajam Gaigalam piesprieda 10 gadu un viena mēneša cietumsodu. Gaigals tika atzīts par vainīgu gan Pupiņas nonāvēšanā, gan arī zādzībā.
Tiesa piemēroja Gaigalam arī policijas kontroli uz vienu gadu, kā arī nolēma piedzīt no viņa materiālo atlīdzību par labu cietušajiem: Aijai Pupiņai 13 090 eiro, Mihailam Pupiņam - 14 601 eiro, bet Agnesei Pupiņai - 5000 eiro apmērā. Gaigalam būs arī jāatlīdzina tiesāšanās izdevumi.
Saskaņā ar krimināllietas materiāliem apsūdzētais 2012. gada 15. maijā atradies savā dzīvesvietā Rīgā, kur gaidījis draudzeni Pupiņu. Kad viņa ieradās dzīvoklī, starp viņiem izcēlās sadzīvisks strīds. Būdams alkohola reibumā, apsūdzētais vīrietis ar abām rokām satvēra sievietes kaklu un sāka viņu žņaugt, bet pēc tam sievietei vairākas reizes iesita pa galvu. Pēc nodarītajiem miesas bojājumiem sieviete nomira.
Lieta iepriekš vairākas reizes tika atlikta, lai izskatītu noslepkavotās jaunietes radinieku izteiktos lūgumus, vienā no tiem tika lūgts veikt līķa ekshumāciju. Tāpat noslepkavotās meitenes radinieki bija lūguši veikt papildu ekspertīzes dažādiem lietiskajiem pierādījumiem - drēbēm, datoram, mobilajam telefonam.
