Rīgas apgabaltiesa ir noraidījusi pagājušajā nedēļā iesniegto kasācijas protestu krimināllietā, kurā par aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas valsts varu un grozīt valsts iekārtu apsūdzēts nacionālboļševiku organizācijas līderis Beness Aijo.
Dienu pēc sprieduma paziņošanas jeb 1.decembrī saņemtā sūdzība nav pieņemta, jo tās iesniedzējs Latvijas Pilsoniskās cilvēktiesību komisijas pārstāvis Mārtiņš Raudevs nav šīs krimināllietas dalībnieks, informēja tiesā.

Kriminālprocesa likumā (KPL) teikts, ka kasācijas sūdzību var iesniegt apsūdzētais, viņa aizstāvis, cietušais, viņa pārstāvis vai likumiskais pārstāvis. Likumā noteikts, ka apsūdzētais sūdzību var iesniegt par viņa tiesību aizskārumu, bet cietušais var iesniegt sūdzību daļā, kas aizskar viņa tiesības un intereses. Savukārt prokurors var iesniegt kasācijas protestu.

30.novembrī tiesa Aijo piesprieda reālu deviņu mēnešu brīvības atņemšanu no brīža, kad spriedums būs stājies spēkā. Desmit dienu laikā spriedumu var pārsūdzēt.

Krimināllieta pērn decembra sākumā tika ierosināta Drošības policijā (DP) pret nacionālboļševikiem par aicinājumu vardarbīgi gāzt valsts varu, jo 17.oktobrī laikraksts "Diena" saņēma vēstuli, kuras saturs, pēc DP domām, aicināja uz šādu rīcību.

Aijo savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzina. Aijo lietas izskatīšanas gaitā pauda viedokli, ka krimināllieta pret viņu ir safabricēta un to esot izdarījušas varas iestādes.

Tiesa spriedumā atzina, ka kriminālprocesā ir izdevies pierādīt Aijo vēlmi aicināt uz varas gāšanu, taču savu nodomu viņš nav varējis līdz galam realizēt, jo laikraksta "Diena" darbinieki divas uz redakciju atnestās skrejlapas ar nacionālboļševiku organizācijas saukļiem nodevuši DP.

Aijo nav izdevies pierādīt, ka vakarā, kad laikraksta redakcijā saņemtas abas skrejlapas, viņš gatavojies mācību kontroldarbam, secināja tiesa.

Lemjot par sodu, tiesa ņēma vērā, ka Aijo ir iepriekš tiesāts, viņš sistemātiski izdarījis administratīvus pārkāpumus, kā arī pozitīvo raksturojumu no darba vietas.

Tiesa arī atzina, ka prokurore Ieva Garanča, pieprasot Aijo piemērot naudas sodu desmit minimālo mēnešalgu jeb 800 latu apjomā, nav pietiekami izvērtējusi viņa mantisko situāciju un īpašumus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 81.pantu un 15.panta 4.daļu, pēc kuriem tika tiesāts Aijo, viņu varēja sodīt ar brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem vai noteikt naudas sodu līdz 100 minimālajām mēnešalgām.

Reaģējot uz Aijo 1.decembrī izteiktajiem draudiem tiesnesim Guntaram Stūrim un vēl vairākām amatpersonām, DP piektdien pret viņu sāka jaunu kriminālprocesu par aicinājumu vardarbīgi gāzt valsts varu un mainīt valsts iekārtu.

Aijo izplatīja paziņojumu, kurā izteica draudus tiesnesim un nacionālboļševiku vārdā solīja desmit dienu laikā "nospiest uz ceļiem" visu Latvijas tiesu sistēmu, kā arī pareģoja drīzu galu DP, Saeimai, Valsts prezidentei un Ministru kabinetam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!