Prokuratūra piektdien nosūtījusi uz tiesu krimināllietu pret SIA “Zemgales nafta” bijušo direktoru Andri Spunīti par mēģinājumu izkrāpt pievienotās vērtības nodokli 1,55 miljonu latu apmērā, informēja Ģenerālprokuratūras preses centrs.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurore Ingrīda Garkalne pabeigusi pirmstiesas izmeklēšanu un piektdien nosūtījusi Rīgas apgabaltiesai krimināllietu Spunīša apsūdzībā par krāpšanas lielā apjomā mēģinājumu un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas mēģinājumu.

SIA “Zemgales Degviela” bijušais direktors tiek apsūdzēts par mēģinājumu, veicot mikroshēmu eksporta operācijas uz ārzonas kompāniju, izkrāpt pievienotās vērtības nodokli no valsts līdzekļiem 1 551 376,05 latu apmērā. Viņam piemērots drošības līdzeklis nodošana policijas uzraudzībā.

Šī krimināllieta savulaik izdalīta no tā dēvētās “Dinaz” krimināllietas saistībā ar mikroshēmu eksportu, kurā pašlaik izmeklēšanu turpina Finanšu policija.

Minēto krimināllietu izmeklēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) finanšu policija. Krimināllietu par “Zemgales degvielas” mēģinājumu apkrāpt valsti finanšu policija savulaik izdalīja no krimināllietas, kas ierosināta par “Dinaz nafta” nodokļu noziegumiem.

Pārējās ar “Dinaz naftu” saistītās krimināllietās finanšu policija vēl turpina izmeklēšanu.

Izmeklētāji “Zemgales degvielas” gadījumā noskaidrojuši, ka kompānijai 2000.gadā bija izveidojies akcīzes nodokļa parāds par importētajiem naftas produktiem un firmas direktors organizējis eksporta darījumus ar “mikroperiferiālajām shēmām” (mikroshēmām) 9,7 miljonu latu vērtībā, kuru dēļ izveidojās 1,36 miljonu latu pievienotās vērtības pārmaksa.

“Zemgales degviela” lūdza minēto nodokļa pārmaksu novirzīt akcīzes nodokļa parāda dzēšanai. Finanšu policija izmeklēšanā noskaidrojusi, ka “Zemgales degvielas” uzrādītie darījumi ar mikroshēmām nav notikuši. “Zemgales degviela” likvidēta 2003.gada beigās. Tā valstij nodokļos palika parādā trīs miljonus latu.

VID 2000.gadā atklāja vērienīgu krāpšanās shēmu, kuru izmantoja ar “Dinaz naftu” saistītas kompānijas, lai tām nebūtu valstij jāmaksā akcīzes nodoklis par importētajiem naftas produktiem. Noziedzīgajā shēmā iesaistītās firmas it kā veica vērienīgus eksporta darījumus ar “mikroshēmām”, par kuriem izveidojās lielas pievienotās vērtības nodokļa pārmaksas, kas no valsts pienākas uzņēmējiem.

Atbilstoši tolaik spēkā esošajai kārtībai uzņēmēji varēja lūgt novirzīt pievienotās vērtības nodokļa pārmaksas citu nodokļa parādu dzēšanai. “Dinaz naftas” shēmā iesaistītās firmas izmantoja šo normu un lūdza VID dzēst akcīzes nodokļa parādus. Pēc tam, kad nāca gaismā “Dinaz nafta” noziedzīgās shēmas, normatīvajos aktos likvidēja iespējas ar pievienotās vērtības nodokļa pārmaksām dzēst citu nodokļu parādus.

Noziedzīgajā shēmā iesaistīti vairāki desmiti firmu, kas valstij nodarījušas miljoniem latu lielus zaudējumus - pērn pēc “Dinaz naftas”, kas bija pārdēvēta par “Agala”, likvidācijas VID atzina, ka tās nodokļa parāda 20,5 miljonu latu apjomā piedzīšanas neiespējamību un tās parādu dzēsa.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form