28.septembrī lietas materiālu kopijas atbilstoši Kriminālprocesa likumam izsniegtas apsūdzētajiem un viņu aizstāvjiem. Lietas materiāli apkopoti vairāk nekā 87 sējumos, bet apsūdzības raksts ir uz aptuveni 50 lapām.
Apjomīgās lietas nonākšanu finiša taisnē kavēja lietas dalībnieku iebildumi par pirmstiesas procesa pagarināšanu. Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa 20.septembrī nolēma līdz 1.oktobrim, pagarināt pirmstiesas procesu digitālās televīzijas krimināllietā. Lozes aizstāvis, zvērināts advokāts Māris Mezītis tiesas priekšsēdētājai Velgai Gailītei iesniedza sūdzību par minēto lēmumu, norādot, ka viņš nav bijis izsaukts uz sēdi, kurā lemts par kriminālprocesa termiņa pagarinājumu. Gailīte atcēla lēmumu procesuālo pārkāpumu dēļ, jo izmeklēšanas tiesnese prokurora ierosinājumu izskatījusi bez Lozes klātbūtnes par spīti viņa lūgumam par aicināšanu uz sēdi.
Apsūdzības raksts liecina, ka digitālās televīzijas ieviešanas lietā krāpšanas organizēšanā apsūdzētas trīs personas – LNT ģenerāldirektors Andrejs Ēķis, jurists Gints Bandēns un kādreizējais premjera padomnieks Jurģis Liepnieks.
Ideja par digitālās televīzijas ieviešanu radusies LNT ģenerāldirektoram Andrejam Ēķim un juristam Gintam Bandēnam, uzskata apsūdzība.
Apsūdzība uzskata, ka Ēķis 1999.gada vērsās pie toreizējā premjera Andra Škēles padomnieku Jurģi Liepnieku, piedāvājot viņam 50% līdzdalību darījumā. Liepnieks šim darījumam piekritis, liecina apsūdzībā teiktais. Vēlāk notikumos iesaistīts arī toreizējas Latvijas Digitālās radio un televīzijas centra direktors Māris Pauders, darījumam piesaistot advokātu Mārtiņu Kvēpu.
Tieši Ēķis un Liepnieks no saviem personiskajiem līdzekļiem apmaksājuši uzņēmēja Maikla Flanaga darbu, kurš kopā ar "Kempmayer Media Limited" piesaistīts ar mērķi radīt fiktīvu firmu, kas ieviestu digitālo televīziju Latvijā un reizē ļautu nopelnīt miljonus latu. Tieši Liepnieks un Ēķis digitālās televīzijas lietā piesaistījuši advokātu Jāni Lozi un uzņēmēju Uldi Kokinu.
Bija paredzēts, ka "Kempmayer Media Limited" patiesībā atradīsies Latvijā, bet darbosies kā starpnieks, kas pirks aparatūru un programmatūras un pārdos to Latvijai, bet ārzonā tas tiks reģistrēts, lai izvairītos no nodokļiem, uzskata apsūdzība. Vēlāk lietā piesaistīts arī kāds uzņēmējs Maikls Neigls no Gernsī salas.
Saskaņā ar apsūdzību, Loze un Kvēps sastādījuši līgumu par digitālās televīzijas izveidošanu Latvijā starp Digitālās radio un televīzijas centru (DLRTC) un "Kempmayer". Lietā iesaistītas personas sniegušas nepatiesas ziņas toreizējam satiksmes ministram Anatolijam Gorbunovam un pēc tam arī premjeram Einaram Repšem par to, ka "Kempmayer" realizējis līdzīgus projektus citās valstīs.
Saņemot no DLRTC avansu divu miljonu latu apmērā, "Kempmayer" pārstāvis Flanagans dibinājis meitas uzņēmumu Latvijā, tā valdē pieņemot Andreju Zabecki un Jāni Svārpstonu, bet Ēķa aicināts par izpilddirektoru kļuvis Juris Ulmanis. 2003.gadā uzņēmums apgalvojis, ka ir apsekotas iespējamas raidstacijas Latvijas reģionos, un uzrādījis rēķinus DLRTC par it kā paveiktajiem darbiem, un centrs tos apmaksājis.
Tajā pašā gadā Liepnieks sev vienam piederošam uzņēmumam "Sofists" samaksājis 68 000 dolāru, lai izstrādātu stratēģiju, kā sabiedrībai stāstīt par digitālo televīziju. Tas bijis centiens sagādāt Liepniekam iespēju neatliekami gūt personisku labumu, saka apsūdzība.
Apsūdzības raksts liecina, ka Jānis Loze, Andrejs Ēķis, Andrejs Zabeckis, Gints Bandēns, Jurģis Liepnieks, Guntars Spunde, Māris Pauders, Mārtiņš Kvēps un finanšu konsultants Harijs Krongorns apsūdzēti svešas mantas iegūšanā ar viltu, kas izdarīta personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās lielā apmērā.
Valsts radio un televīzijas centrā valsts pilnvarnieki – satiksmes ministrijas pārstāve Ināra Rudaka, Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētājs Ojārs Rubenis, satiksmes ministra padomnieks Didzis Jonovs apsūdzēti valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanā, par nolaidību, kas izraisījusi smagas sekas. Apsūdzība uzskata, ka viņi nav pārbaudījuši, cik nopietns uzņēmums ir "Kempmayer", atstājuši bez ievērības to, ka DLRTC nav juridiski un ekonomiski pamatota biznesa plāna. Ar minēto Rudakas, Rubeņa, Jonova bezdarbību radīts būtisks kaitējums, uzskata apsūdzība.
Lietā apsūdzētie viņiem izvirzītie apsūdzības neatzīst. Rubenis iepriekš portālam "Delfi" norādīja, ka ir pildījis amatpersonas pienākumus un izvirzītās apsūdzības neatzīst. Arī advokāts Kvēps iepriekš uzsvēra, ka sevi pa vainīgu apsūdzībās neatzīst, norādot, ka ir pildījis jurista pienākumus. Citi lietā apsūdzētie komentārus par apsūdzībām nav snieguši.
Iepriekš tika noskaidrots, ka kādreizējais premjers Andris Šķēle Gernsī salā ir ticies ar Maiklu Neiglu. Apsūdzībā gan Šķēles vārds nefigurē.
Savukārt pērn novembra beigās Liepnieks intervijā laikrakstam "Dienas Bizness" apgalvoja, ka skandalozo "Kempmayer Media Limited" ir dibinājis telekompānijas LNT vadītājs Andrejs Ēķis, vēlāk ar ofšoru starpniecību piesaistot politiķi un miljonāru Andri Šķēli (TP). Ēķis un Šķēle to noliedz.
Liepnieks toreiz nolēmis laikrakstam stāstīt par "Kempmayer" dibinātājiem, jo, viņaprāt, digitālās televīzijas afēras izmeklēšana ir politizēta un tajā ir notikusi informācijas noplūde. Viņš paudis, ka iesaistīšanas digitalizācijas lietā, "izmantojot savstarpēju pazīšanos un kompāniju, kurai aizkulisēs darbojas Latvijas uzņēmēji, ir bijusi liela kļūda, kas tagad šiem uzņēmējiem nesusi skandālus un miljonu zaudējumus, nevis iecerēto peļņu".
Kopumā apsūdzībā ir 52 lapas, tajā ir aprakstītas 48 epizodes un apsūdzēti 20 cilvēki. Apsūdzības aplēses liecina – ja Digitālais radio un televīzijas centrs (DLRTC) tikai daļu no iekārtām pirktu pats, bez starpnieka, ietaupījums būtu 1 443 000 ASV dolāru. DLRTC saistības ar "Kempmayer Media Limited" bija gandrīz 32 miljoni latu.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs lietu ierosināja pēc toreizējā premjera Einara Repšes paustajām bažām par negodprātību digitalizācijas lietā. Repše toreiz apturēja digitālās televīzijas ieviešanas projektu.
2003.gada augustā DLRTC Stokholmas Starptautiskās tirdzniecības palātas šķīrējtiesa panāca līguma atzīšanu par spēkā neesošu. Tiesa lēma, ka "Kempmayer" jāatmaksā DLRTC 6,98 miljoni ASV dolāru (3,83 miljoni latu), kas samaksāti saskaņā ar līgumu par digitālās televīzijas ieviešanu, kā arī jāsedz šķīrējtiesas izdevumi.
Atbilstoši šim šķīrējtiesas spriedumam DLRTC no KML saņēma vairāk nekā 5,55 miljonus latu. Nauda tika iegūta KML darījumā ar Ēķi, bet šo darījumu finansēja Šķēle. Ēķis noslēdzis kredītlīgumu ar KML par firmas savulaik iepirkto digitālās televīzijas apraides iekārtu iegādi, bet kreditēšanai nepieciešamo naudu aizņēmies no Šķēles.