Foto: LETA

Neilgi pēc tam, kad Igaunijā bija paviesojusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētāja Anda Rumjanceva, lai uzklausītu korupcijā apsūdzēto vietējo uzņēmēju Oļegu Osinovski, ar viņu sazinājies viņa advokāts, kurš informējis, ka toreizējais KNAB darbinieks Juris Jurašs (tagadējais Saeimas deputāts (JKP) un Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs) vēlas ar Osinovski tikties, piektdien tiesā Limbažos liecināja Igaunijas uzņēmējs Osinovskis.

Jau ziņots, ka piektdien krimināllietā, kurā uz apsūdzēto sola sēdušies Osinovskis un VAS "Latvijas Dzelzceļš" bijušais vadītājs Uģis Magonis, uzklausītas abu liecības. Magonis tiesā liecināja, ka 500 000 eiro no Osinovska saņēmis kā atlīdzību par Igaunijas uzņēmēja interešu privātu lobēšanu "Krievijas dzelzceļam".

Savukārt Osinovskis skaidroja, ka sākotnēji viņš pirmstiesas izmeklēšanā sniedzis liecības, ka Magonis daļu no saņemtajiem 500 000 eiro, iespējams, nodos "Krievijas dzelzceļa" tā brīža vadītājam Vladimiram Jakuņinam, taču jau tobrīd bijis pārliecināts, ka tā nav patiesība. Tādu liecību sniegšana bijusi sākotnējā aizstāvības stratēģija. Osinovskis liecināja, ka izmeklēšanā ar KNAB sadarbojies, jo bijis pārliecināts, ka viss noticis likumīgi un ka sākto procesu izbeigs.

"Kāpēc es nestāstīju patiesību tik ilgi?" retoriski vaicāja Osinovskis. "Tālākie notikumi bija tādi, kas lika pieturēties pie šīs versijas, esot pārliecinātam, ka krimināllietu slēgs un situācija nav jārežģī," runājot par pirmstiesas liecībām, komentēja Osinovskis.

Tomēr neilgi pēc KNAB izmeklētājas vizītes esot zvanījis Osinovska advokāts Andrejs Podrezs. Viņš savu klientu informējis, ka Jurašs "grib satikties un parunāt". Vienlaikus advokāts sacīja, ka tas nozīmējot tikai to, ka KNAB nav nekā pret Osinovski, viņi kļūdījušies, un tagad vajag "iziet no situācijas". "Operatīvie darbinieki nekad nemeklē tikšanos ar apsūdzēto, ja pārliecināti par savu taisnību. Pateicu, ka uz Latviju nebraukšu. Ja viņam vajag, lai brauc uz Igauniju," liecināja Osinovskis.

Kā tikšanās vietu Jurašs izvēlējies mežu starp Pērnavu un Iklu, apmēram 20 kilometrus no Igaunijas robežas. Pirmā tikšanās notikusi 2015. gada 22. septembrī. Tajā piedalījies Osinovskis, viņa advokāts, Jurašs un KNAB darbinieks Uģis Upenieks.

Jurašs esot piedāvājis Osinovskim palīdzēt KNAB atklāt daudz būtiskākus noziegumus. "Es sapratu, ka lieta pret mani ir neperspektīva un KNAB darbinieku kļūda, apsūdzības lietā nebūs, it īpaši, ja sadarbošos ar KNAB. Sarunājām vēlreiz satikties Rīgā, lai apspriestu savstarpējās sarunas detaļas," liecināja uzņēmējs.

Nākamreiz ar Jurašu ticies 2015. gada 5. oktobrī jau Rīgā. Šajā reizē Jurašs viņam apsolījis, ka apmaiņā pret palīdzību KNAB atklāt būtiskus noziegumus Osinovski atbrīvos no kriminālatbildības, nesāks procesu pret viņa uzņēmumu "Skinest Rail". Arī pēc tam bijušas vairākas tikšanās, tajā skaitā KNAB telpās, kurās Osinovskis esot saņēmis apliecinājum no Juraša, ka apsūdzības netiks izvirzītas.

2015. gada rudenī izmeklētāja Osinovski informējusi, ka viņa darbībās nav saskatāmas kukuļa došanas pazīmes, tāpēc kriminālprocesu pārkvalificēs uz tirgošanos ar ietekmi.

"It kā es būtu nopircis Magoņa ietekmi uz Jakuņinu, kas skanēja kā absurds. It kā Magonis var ietekmēt Jakuņinu. Bet man tas nebija svarīgi, jo kukuļdošanas jautājums tika atcelts. Viņa solīja, ka piespiedu ietekmēšanas līdzekļa pret "Skinest Rail" nebūs," liecināja Osinovskis norādot, ka pēc būtības Juraša apgalvojumi tika izpildīti.

Osinovskis bija pārliecināts, ka pārkāpumus nav pieļāvis, turklāt izmeklētāja par šo situāciju informējusi Osinovski viņa advokāta Saulveža Vārpiņa klātbūtnē. Līdz ar to viņš ilgi nav izpaudis patieso lietas būtību, bet pieturējies pie pirmatnējās versijas. "Neredzēju iemeslu sarežģīt situāciju, ja man lika saprast, ka lieta tiks izbeigta," tiesā skaidroja Osinovskis.

Pēc tam situācija gan mainījusies, jo Jurašs pēkšņi paziņojis, ka viņam piedāvāts kukulis miljona eiro apmērā par to, ka tiks mainīta nozieguma kvalifikācija.

Jurašs LTV raidījumam "Panorāma" piektdien sacīja, ka bijis pamats uzskatīt, ka Osinovska rīcībā ir informācija, kas "palīdzētu atklāt noziedzīgus nodarījumus, kuros ir iesaistīti arī politiķi, kas lielā mērā piesedza koruptīvās shēmas, lai atbilstošos amatos nonāktu konkrētas personas, kuras nodrošinātu nepieciešamo finanšu plūsmu pareizos virzienus".

"Bija pamats uzskatīt, ka tas ir saistīts ar dzelzceļu un ne tikai," stāstīja Jurašs.

Jurašs arī atzinis, ka prokuratūra vienā brīdī šaubījusies, vai noziegumus klasificējams tieši kā kukuļošana, bet speciāli rīkotā sanāksmē KNAB par savu versiju pārliecinājuši.

LTV raidījums "De facto" iepriekš vēstīja, ka Osinovskis savulaik Jurašam esot apstiprinājis, ka viņam bijušas sarunas ar politiķi Andreju Elksniņu (S) par iespējamu naudas maksāšanu saistībā ar "Latvijas Dzelzceļa" korupcijas lietas izmeklēšanu. Vēlāk viņš naudas pieprasīšanu noliedzis.

LTV raidījums ziņoja, ka "Osinovska miljona" lieta aizsākusies 2015. gada 30. septembrī alus krogā "Brālis" Rīgā, Tērbatas ielā. Tur Jurašs pusdienās saticies ar senu savu paziņu Jāni Dambīti, kurš savulaik bijis Juraša kursabiedrs, bet tolaik bijis finanšu ministra ārštata padomnieks.

Pēc Juraša liecinātā, Dambītis pieteicies pārrunāt "savādu tēmu", kuru savukārt iniciējuši viņa bijušie kursa biedri, advokāti Artis Stucka un Māris Grudulis. Dambītis Jurašam pastāstījis par septembrī it kā notikušu sarunu, kurā kursabiedri lūguši Jurašam nodot ziņu, ka Elksniņš, kurš tolaik organizējis Osinovska aizstāvību "Latvijas Dzelzceļa" kriminālprocesā, piedāvājot Jurašam viena miljona eiro kukuli, lai Jurašs palīdzētu Osinovskim izvairīties no kriminālatbildības vai arī, ja tas neesot iespējams, lai viņa darbības tiktu pārkvalificētas no kukuļošanas uz tirgošanos ar ietekmi, jo sods par to būtu maigāks.

Nākamajā dienā pēc sarunas Jurašs esot iesniedzis toreizējam KNAB priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam slepenu ziņojumu par iespējamo kukuļa piedāvājumu. Kriminālprocesu sāka tikai pēc pusotra gada. Neilgi pirms aiziešanas no KNAB Jurašs publiski paziņoja par viņam savulaik it kā piedāvāto miljonu.

Kā ziņots, Vidzemes rajona tiesa skata krimināllietu, kurā par kukuļošanu apsūdzēts Magonis un Osinovskis. Saskaņā ar apsūdzību 2015. gada vasarā Osinovskis Magonim nodevis aptuveni 500 000 eiro lielu kukuli saistībā ar "LDz ritošā sastāva servisa" daudzmiljonu iepirkumu - vecu dīzeļlokomotīvju iegādi no Osinovskim piederoša uzņēmuma "Skinest Rail".

Abi apsūdzētie savu vainu neatzīst.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!