Foto: Shutterstock
Pēdējo sešu gadu laikā bezvēsts pazudušo cilvēku skaits Latvijā nav būtiski izmainījies. Laikā no 2010. līdz 2016. gadam vidēji katru gadu meklēšanā izsludinātas 782 personas.

2015. gada laikā Valsts policija ir saņēmusi 730 iesniegumus par personām, kas ir bezvēsts prombūtnē. Šī gada 1. janvārī meklēšanā atradās 454 personas – cilvēki, kas pazuduši pēdējo desmit gadu laikā un kuru atrašanās vieta arvien nav zināma, portālam "Delfi" skaidro Valsts policijā.

Likumsargi secinājuši, ka kopējais meklēšanā pēdējos gados nav būtiski mainījies.Tādēļ iespaids, ka pēdējā laikā pazūd vairāk cilvēku, ir mānīgs, skaidro Valsts policija.

Ik gadu policija saņem 700 līdz 800 iesniegumus par bezvēsts pazudušām personām. Turklāt lielākā daļa no šīm personām tiek atrasta. Piemēram, 2010. gadā par bezvēsts pazudušām bija izsludinātas 822 personas, no kurām policijai līdz šim brīdim nav izdevies atrast 22 cilvēkus. Līdzīga abu rādītāju proporcija fiksēta arī nākamajos četros gados, savukārt 2015. gadā no izsludinātajām personām policijas darbiniekiem atrast izdevies 576 cilvēkus, tātad vēl 154 cilvēki ir meklēšanā.

Pēc likumsargu aplēsēm, aptuveni 60 – 70% no pazudušajām personām tiek atrastas dzīvas. Pēc šo personu atrašanas policistiem izdevies noskaidrot, ka viņu pazušanas iemesli ir ļoti dažādi. Pieaugušie bieži vien dodas uz ārzemēm, par to nepaziņojot tuviniekiem, jo, piemēram, vēlas aizbēgt no ikdienas problēmām, to redzot kā īslaicīgu grūtību risinājumu.

"Protams, gadās arī situācijas, kad persona "pazudusi" pārpratuma pēc – kaut kur aizbraukusi vai nonākusi slimnīcā, bet nav paspējusi paziņot tuviniekiem. Tad tuvinieki vēršas policijā, kas drīz vien šo personu atrod," portālam "Delfi" skaidro policijas preses pārstāve Diāna Lūkina.

Savukārt pazudušie jaunieši parasti ir tie, kas vēlas izbaudīt brīvību. Piemēram, ir noteikta bērnu namu audzēkņu kategorija, kas ir regulārie klaiņotāji un pazūd vairākas reizes gadā. Viņi vai nu tiek atrasti vai arī paši dodas atpakaļ uz bērnunamu.

Vairāk nekā 90% gadījumu, kad bezvēsts pazudušais tiek atrasts miris, notikuši nelaimes gadījumi un pašnāvības. Policija kā piemērus min noslīkšanu un ielūšanu ledū. Pārējos gadījumos pret pazudušajām personām izdarīti noziegumi, taču šādu gadījumu skaits esot krietni mazākā skaitā, liecina likumsargu aplēses.

Iespaidu, ka pazudušo skaits pieaudzis, policija skaidro, pirmkārt, ar cilvēku pieaugošo aktivitāti sociālajos tīklos. Arvien biežāk pazudušo personu draugi un tuvinieki izlemj publicēt foto un aprakstu, lūdzot sabiedrības palīdzību, savukārt citi sabiedrības locekļi arvien vairāk dalās ar šo informāciju.

Bez vainas neesot arī masu mediji. "Otrkārt, arī mediji, kā liecina mūsu novērojumi, ļoti aktīvi cīnās par savu sociālo tīklu telpu. Ja agrāk ziņu portālos reti kad redzējām, ka medijs ir pārpublicējis kā ziņu kādu sociālā tīkla ierakstu, tad tagad tā ir lielākās interneta portālu daļas ikdiena. Turklāt saturs šādā veidā tālāk var nonākt arī drukātajā presē," skaidro Lūkina. Tādējādi, ja gan sociālajos tīklos, gan ziņu portālos ik dienu parādās informācija par bezvēsts pazudušiem cilvēkiem, tad rodas iespaids, ka pazudušo skaits palielinās. Taču patiesībā informācijas par šiem notikumiem kļuvis vairāk un šīs tās plūsma ir aktīvāka, situāciju vērtē policija.

Jautāta, vai sociālajos tīklos ievietotā informācija palīdz personu meklēšanā, Lūkina norādīja, ka to komentēt nevar, jo šāda izpēte policijā nav veikta. "Protams, teorētiski varam pieņemt – ja šāda informācija parādās, pastāv lielāka iespējamība, ka vairāk cilvēku redzēs pazudušā attēlu un varēs sniegt informāciju policijai. Taču to, vai reāli tas ir veicinājis pazudušo personu atrašanu, tomēr nevaram teikt, jo šādu datu mums nav," rezumē policijas pārstāve.



Foto: Privātais arhīvs

Pērnā novembra beigās sociālajā tīklā "Facebook" parādījās vēsts par kāda jaunieša - Viestura Smoļaka - pazušanu. Uztraucoties par puiša drošību, vecāki bija vērsušies policijā ar iesniegumu par jauniešā bezvēsts prombūtni.

Vēlāk policija noskaidroja, ka iepriekš par bezvēsts pazudušu uzskatītais Viesturs bija no Latvijas devies uz Čehiju, par to iepriekš nepaziņojot saviem vecākiem. Kā portālam "Delfi" iepriekš pastāstīja jaunieša tēvs Valdis Smoļaks. Viņš par dēla došanos uz ārzemēm nav bijis iepriekš informēts. Tāpat viņam nav bijis zināms mērķis, ar kādu Viesturs bija devies uz Čehiju.

"Par to, ka viņš kaut kur brauks, man nestāstīja. Neko vairāk arī nezinu par braukšanas iemeslu," sarunā toreiz skaidroja Viestura tēvs.

Par savu atrašanās vietu tēvu Viesturs pēc kāda laika esot informējis pats. "Viņš man piezvanīja un pateica, ka atrodas Čehijā. Viņam neesot naudas, neesot nekā. Viesnīcā viņam izdevies sarunāt istabu ar pēcapmaksu," iepriekš atklāja Viestura tēvs.

Pēc atgriešanās Latvijā Viesturs bija ieradies policijas iecirknī, kur pats personīgi sniedzis paskaidrojumus. Policijas preses pārstāvis Toms Sadovskis skaidroja, ka, ņemot vērā faktu, ka viņa pazušana bijusi paša Viestura pieņemts lēmums, policija kriminālprocesu par notikušo nesāka.


Foto: DELFI

2015. gada decembra vidū Gaiļezerā
atrasts decembra sākumā pazudušais jaunietis Kristiāns Kārkliņš
. Kā toreiz sacīja Valsts policijas preses pārstāvis Dairis Anučins, likumsargi konstatējuši, ka jaunieša nāve nav iestājusies vardarbības rezultātā.

Policija ekspertīzē bija noteikusi, ka nāves cēlonis ir noslīkšana.

Kristiāns Kārkliņš pēdējo reizi tika redzēts 3. decembrī, kad izgāja no savas mājas Mežciemā. Jau nākamajā dienā policija ar plašsaziņas līdzekļu palīdzību lūdza sabiedrības palīdzību jaunieša meklēšanā.


Foto: LETA

2015. gada 18. janvāra
pēcpusdienā policija ziņoja
par 1999. gadā dzimuša jaunieša Artjoma Ivanova pazušanu. Jaunais vīrietis pēdējo reizi bija redzēts, izejot no mājām 17. janvārī, Jūrmalā, Nometņu ielā 7a.

Jau 18. javāra vakarā policija informēja, ka jaunietis ir atradies Rīgā. "Puisis ir atradies Rīgā - sveiks un vesels," toreiz informēja Valsts policijas pārstāve Diāna Lūkina.


Foto: Mango

Pagājušajā nedēļā, 16, februārī, policija lūdza iedzīvotāju palīdzību, lai noskaidrotu divu jauniešu atrašanās vietu. Likumsargu iegūtā informācija liecināja, ka 1999. gadā dzimusī
ventspilniece Vanesa Apkalne
un 1996. gadā dzimušais
liepājnieks Mārtiņš Šķuburs
prom devušies kopā.

18. februārī policija informēja, ka jaunieši par sevi devuši ziņu, lai tuvinieki neuztrauktos. Taču tas nenozīmējot, ka policija būtu pārtraukusi viņu meklēšanu.

Tā kā viens no pavedieniem liecinājis, ka jaunieši varētu būt devušies uz ārzemēm, proti, Lietuvas robežas virzienā, Valsts policija lūgusi ārvalstu kolēģu palīdzību viņu atrašanās vietas noskaidrošanā.



Janvāra beigās radinieki, izmantojot sociālos tīklus, lūdza iedzīvotāju
palīdzību bezvēsts pazudušā Mārtiņa Grandāna meklēšanā
.

Pazudušā jaunieša paziņas Arantas Kraujas paziņojums liecināja, ka Mārtiņš "nekad iepriekš nav pazudis, un nekad nav bijis tā, ka pilnīgi neviens no draugiem un ģimenes nezinātu, kur viņš ir". Radinieku rīcībā esošā informācija liecināja, ka Mārtiņš devies mājās no Vecrīgas, bet tā arī savā galamērķī nav ieradies.

Mārtiņš Grandāns pēdējo reizi esot redzēts sestdien, 23. janvārī, ap pulksten 5:00 Vecrīgā pie bāra "Just", netālu no Krastmalas bijušā lielveikala "Maxima".


Foto: F64

Februāra sākumā sociālajos tīklos tuvinieki lūdza palīdzību Rīgā pazudušā Toma Ringa meklēšanā.

Pēdējo reizi 1989. gadā dzimušais vīrietis bija redzēts Rīgā, Krišjāņa Barona un Tallinas ielas krustojumā, ap pulksten 16:30.

Noskaidrots, ka Rings sazvanīts piektdien īsi pēc pulksten 19. Tad bijis dzirdams, ka viņš ir ar kādu kopā.

Mugurā viņam pazušanas brīdī bija tumši zaļa ziemas vējjaka.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!