Par aicinājumu gāzt Latvijas valsts varu notiesātajam Benesam Aijo cietumsodu nemaina
Foto: Privātais arhīvs

Senāta Krimināllietu departaments 7. aprīlī noraidījis kasācijas sūdzību tiesas spriedumu, ar kuru apsūdzētajam par aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas valsts varu piespriests divu gadu un sešu mēnešu cietumsods, portāls “Delfi” uzzināja Augstākajā tiesā (AT).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Jau vēstīts, ka Rīgas apgabaltiesa nemainīja 2021. gada 17. maija Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu, ar kuru par aicinājumiem likvidēt Latvijas neatkarību nacionālboļševikam Benesam Aijo piespriests cietumsods uz diviem gadiem un sešiem mēnešiem, ar probācijas uzraudzību uz vienu gadu.

Kā informē AT, ceturtdien, izvērtējot apsūdzētā aizstāves iesniegto kasācijas sūdzību, Senāts nolēma neierosināt kasācijas tiesvedību krimināllietā apsūdzībā par aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto valsts varu, likvidēt valstisko neatkarību nolūkā iekļaut Latviju vienotā valstiskā veidojumā ar kādu citu valsti, kā arī graut valsts teritoriālo vienotību, tas ir, Satversmē neparedzētā veidā atdalīt kādu valsts teritorijas daļu.

Senāts atzina, ka kasācijas sūdzība iesniegta ar mērķi panākt apelācijas instances tiesas nolēmuma atcelšanu nevis juridisku, bet faktisku iemeslu dēļ.

Līdz ar Senāta lēmumu stājies spēkā Rīgas apgabaltiesas lēmums, ar kuru atstāts negrozīts iepriekšminētais Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedums un apsūdzētais atzīts par vainīgu viņam celtajā apsūdzībā.

Senāts konstatēja, ka kasācijas sūdzībā atkārtoti argumenti, kurus apelācijas instances tiesa ir izvērtējusi un motivēti noraidījusi.

Kā ziņots, iepriekš Aijo bija piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums, taču viņš jau vairākus gadus ir izsludināts meklēšanā.

2015. gada februārī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa izsludināja Aijo meklēšanā minētajā krimināllietā, kurā viņš apsūdzēts par publisku aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas valsts varu.

Aijo bija jāstājas tiesas priekšā, taču viņš bija aizbēdzis no Latvijas un tolaik paziņoja, ka atrodas pašpasludinātās "Luhanskas tautas republikas" armijas rindās Donbasā un piedalās kaujas operācijās.

2015. gada 19. februārī stājās spēkā izmaiņas Krimināllikumā, kas aizliedz prettiesiski piedalīties bruņotā konfliktā ārvalstīs. Ņemot vērā minēto Valsts drošības dienests (VDD) sāka jaunu kriminālprocesu pret Aijo un arī šajā lietā viņš izsludināts meklēšanā, atgādina aģentūra LETA.

2019. gadā Aijo tika aizturēts Jarenskas ciematā, Krievijā, kur viņš bija ieradies, lai atbalstītu vides aktīvistus, kas iestājas pret atkritumu poligona izveidi Šijesas ciemā. Tomēr vēlāk Krievija atteicās Aijo izdot Latvijas varasiestādēm un piešķīra aktīvistam patvērumu.

Aijo savulaik Latvijā bija pazīstams kā neofašistiskās Nacionālboļševiku partijas biedrs, tad iekļāvās tā dēvētās Doņeckas republikas Komunistiskajā partijā, bet pašlaik uzturas Krievijā.

2021. gada septembrī TV3 vēstīja, ka Krievija par aktivitātēm vēlēšanu laikā tur aizturēto Aijo, kuru Latvija izsludinājusi starptautiskā meklēšanā, Latvijai neizdos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Doņecka Valsts drošības dienests Krievija Luhanska Rīgas apgabaltiesa Vidzeme
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form