Par cilvēku tirdzniecību - 36 krimināllietas

Pierādīts, ka Latvija nav citu valstu prostitūtu mērķvalsts, bet gan šādu personu eksporta valsts. Sievietes (ar vai bez iepriekšējas pieredzes prostitūcijā) ar starpnieku - suteneru, dažādu darbā iekārtotāju, kā arī vervētāju, kurus bieži vien piesedz organizētā noziedzība, - palīdzību dodas uz ārzemēm, bet viņu vervētāji par katru prostitūtu saņem atlīdzību vai nu aptuveni 1000 latu, vai piecu līdz desmit procentu apjomā no savervētā cilvēka ienākumiem.

Pēc policijas rīcībā esošās aptuvenās informācijas, uz Eiropas valstīm, lai nodarbotos ar prostitūciju, no Latvijas katru mēnesi izbrauc apmēram simt sieviešu, populārākās mērķvalstis ir Vācija, Spānija, Šveice, Dānija, Itālija, Portugāle un Izraēla. Vervētāji galvenokārt darbojas Rīgā un Daugavpilī, Rēzeknē, Ventspilī, bet ir atklāti gadījumi, ka grupas darbojas mazpilsētās, piemēram, Tukumā un tā apkaimē.

Par policijas darba efektivitāti liecina fakts, ka pēdējā laikā laikrakstos vairs atklāti netiek vervētas sievietes prostitūcijai ārzemēs, bet vervēšanas laikā noziedznieki cenšas izvairīties no vardarbības un draudiem. Vervēšana notiek, balstoties uz savstarpējās izdevības principa un, ja vervēšanas laikā netiek skaidri pateikts, ka būs jānodarbojas ar prostitūciju, gadās, ka vervētāji apsola iekārtot bāros vai striptīzklubos, bet, nokļūstot mērķvalstī, upurim piedāvā par labu samaksu nodarboties ar prostitūciju vai atgriezties mājās. Sievietes, lai nezaudētu ieguldīto naudu, bieži vien piekrīt.

Cilvēku tirdzniecība nav tikai Latvijas problēma vien, arī pasaulē kopumā cilvēku tirdzniecību, īpaši sieviešu un bērnu tirdzniecību, uzskata par trešo ienesīgāko biznesu pēc narkotiku un ieroču tirdzniecības. Saskaņā ar ANO informāciju katru gadu pasaulē tiek pārdoti vairāk nekā četri miljoni cilvēku, un tas nelegālajiem kriminālās pasaules sindikātiem nodrošina ienākumus apmēram septiņu miljardu ASV dolāru (aptuveni 3 892 000 latu) apjomā.

Šīs tirdzniecības slēptās darbības dēļ nav iespējams statistiski apkopot informāciju par upuriem, tāpēc pasaules praksē parasti izmanto policijas statistiku un dažādu avotu aptuvenos aprēķinus. Saskaņā ar Starptautiskās migrācijas organizācijas datiem katru gadu par cilvēku tirdzniecības upuriem kļūst aptuveni divi tūkstoši Baltijas valstu iedzīvotāju.