Kā aģentūru LETA informēja KNAB Sabiedrisko attiecību un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece, turpinot pirmstiesas izmeklēšanu no Ģenerālprokuratūras saņemtajā krimināllietā, KNAB konstatējis, ka, izsludinot izsoli un veicot parādniekam piederošo nekustamo īpašumu pārdošanu izsolē, tiesu izpildītāja nav ievērojusi gan Civillikumā noteiktās prasības par pārdošanu izsolē, gan Civilprocesa likumā noteikto piedziņas vēršanas kārtību un nosacījumus, pēc kuriem izsole atzīstama par spēkā neesošu.
Pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūtie pierādījumi liecina, ka konkrētajā gadījumā tiesu izpildītāja ir pieļāvusi ļaunprātības un tās izpaudušās, piemēram, nepamatoti samazinot izsoles sākumcenu, publicējot oficiālajā laikrakstā un sniedzot parādnieka pārstāvjiem apzināti nepatiesu informāciju, pārdodot nekustamo īpašumu pretēji hipotekārā kreditora gribai, turklāt zemāk par zemesgrāmatā nostiprinātās hipotēkas vērtību.
KNAB secinājis, ka izsole notikusi ar tādiem pārkāpumiem, kas vērsti uz to, lai apietu likumu un būtiski aizskartu gan parādnieka, gan hipotekārā kreditora intereses.
23.maijā tiesu izpildītājai piemērots drošības līdzeklis - paraksts par dzīves vietas nemainīšanu, un viņa tiek turēta aizdomās pēc Krimināllikuma 318.panta 2.daļā paredzētā noziedzīga nodarījuma pazīmēm - par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja šīs darbības izraisījušas smagas sekas vai ja tās izdarītas mantkārīgā nolūkā.
Minētais likuma pants paredz sodu - brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 150 minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus uz laiku no viena gada līdz pieciem gadiem vai bez tā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
