Kriminālprocesā par aktīvu piedalīšanos masu nekārtībās par aizdomās turamajiem jau atzītas 38 personas, informēja Valsts policijas (VP) Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieks Ints Ķuzis.
Kopumā ir noskaidrotas 65 cilvēku personības, kuri ir aktīvi piedalījušajās šajās nekārtībās.

Patlaban apcietinājumā atrodas aptuveni sešas personas, taču apcietināto personu skaits nemitīgi mainās, jo kāds tiek atbrīvots, bet kāds - atkal apcietināts. Šonedēļ vien no apcietinājuma varētu tikt atbrīvotas trīs personas, taču plānots arī tiesai lūgt kā drošības līdzekli - apcietinājumu - piemērot citām personām.

Aizdomās turamā statuss piemērots arī nepilngadīgajam Edgaram, kurš nekārtību laikā zaudēja aci. VP Iekšējās drošības birojā (IDB) tika uzsākts kriminālprocess par negadījumu, kad 13.janvāra vakarā nekārtību laikā Vecrīgā jaunietis guva smagu acs traumu.

Pats jaunietis - 16 gadus vecais Edgars - iepriekš apgalvoja, ka policija tajā vakarā uz viņu mērķtiecīgi šāvusi ar gumijas lodēm. Pirmajā operācijā, ko puisim veica slimnīcā, atrasta gumijas lode, un par tās esamību liecina dežūrārsta slēdziens.

VP Preses un sabiedrisko attiecību biroja Preses nodaļas priekšniece Sintija Virse teica, ka IDB process uzsākts pēc Krimināllikuma 13.nodaļas - par noziedzīgiem nodarījumiem pret personas veselību. Patlaban kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā tiekot veiktas neatliekamās izmeklēšanas darbības, tostarp personu pratināšana un iespējamo liecinieku apzināšana. Ir pabeigta tiesu medicīniskā ekspertīze, taču objektīvākas lietas izmeklēšanai ir nozīmēta papildu ekspertīze.

Ķuzis pastāstīja, ka jaunietis bijis pie mediķiem Maskavā, bet pēc tam kopā ar advokātu ieradies policijā, izvēloties aizstāvības taktiku - neliecināt.

Tieši pēdējā laikā policija ļoti aktīvi strādā, lai uz policiju nogādātu tos nekārtību dalībniekus, kuri paši labprātīgi nebija pieteikušies. "Neviens nav aizmirsts, jebkuram ir tiesības un pienākumi vērsties policijā, tādējādi atvieglojot savu likteni," aicina Ķuzis.

Jau nākamnedēļ kriminālvajāšanas uzsākšanai prokuratūrai varētu tikt nosūtītas pirmās lietas pret personām, kas ir sadarbojušās ar policiju, atzinušas savu vainu un izteikušas nožēlu par izdarīto. Patlaban ir viens kriminālprocess, taču katras personas atbildība par izdarītajiem likumpārkāpumiem tiks vērtēta atsevišķi. Tas nozīmē, ka policija pret katru konkrētu personu izdalīs atsevišķu kriminālprocesu. Ķuzis prognozē, ka kopumā pie kriminālatbildības varētu tikt saukti aptuveni 100 cilvēku, lai gan jau patlaban apzinātās 65 personas ir ļoti liels skaitlis.

Ķuzis vēlējās atzīmēt, ka joprojām internetā darbojas policijas izveidotā mājaslapa "www.masunekartibas.lv", kurā nemitīgi informācija tiek atjaunota.

Par 13.janvāra nekārtībām Vecrīgā tika uzsākts arī kriminālprocess pēc Krimināllikuma 225.panta 2.daļas - par aktīvu piedalīšanos masu nekārtībās, ja tās saistītas ar grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, mantas iznīcināšanu vai ar vardarbību pret personu, vai ar pretošanos varas pārstāvjiem.

Saskaņā ar šo Krimināllikuma pantu vainīgās personas var tikt sodītas ar brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz 15 gadiem.

Ķuzis piekrīt, ka šī likuma panta soda sankcija ir ļoti barga un tā īsti varbūt neatbilst nodarītajam. Pēc Ķuža teiktā, šis likuma pants esot novecojis, jo iepriekš vispār nekad netika piemērots praksē, un tas esot Krimināllikumā pārgājis no vecā Kriminālkodeksa.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!