Paudera advokāts Saulvedis Vārpiņš portālam "Delfi" apliecināja, ka process ir sākts, taču aizstāvis uzskata, ka tas ir sākts formāli, lietu neizmeklējot pēc būtības. Advokāts pārsūdzējis faktu, ka policijā nav uzsākts kriminālprocess par izspiešanu, kā arī nav pratinātas lietā iesaistītās personas un savākti lietiskie pierādījumi.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Pauderam pēc ilgstošas slimošanas tiesa nolēma nozīmēt komplekso stacionāro tiesu psihiatrisko - psiholoģisko ekspertīzi, un kopš 16.marta apsūdzētais atrodas RPNC.
Vārpiņš maija beigās portālam "Delfi" pastāstīja, ka gan radi, gan Pauders sūdzējies par piekaušanu slimnīcā. Tāpat kāds zvanījis uz pacienta mājām un no radiem pieprasījis naudu, lai ar Pauderu slimnīcā "nekas slikts nenotiktu", stāstīja advokāts. Vēlāks kāds slimnīcā Pauderu piekāvis, un viņš advokātam stāstījis, ka viņam ir lauzts deguns.
Advokāts pēc notikušā ar iesniegumu par iespējamo piekaušanu un draudiem vērsās policijā, lūdzot arī veikt pacientam ekspertīzi, lai noskaidrotu, kādi miesasbojājumi nodarīti, kā arī veikt kratīšanu slimnīcā, lai varētu atrast telefonu, no kura zvanīts Paudera sievai.
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes pārstāvis Toms Sadovskis portālam "Delfi" iepriekš apliecināja, ka Ziemeļu iecirknī iesniegums saņemts un par sniegtajām ziņām - miesas bojājumu nodarīšanu un draudiem - sākta pārbaude. Savukārt slimnīcā portālam "Delfi" sacīja, ka tur neviens nav informēts par šādu incidentu.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka pērn Paudera slimības dēļ vairākas reizes atlikta Saeimas deputāta un Tautas partijas līdera Andra Šķēles pratināšana.
Pauders ir viens no 20 apsūdzētajiem lietā, un pie kriminālatbildības viņš saukts par lielas krāpšanas mēģinājuma atbalstīšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
Krimināllieta, kurā uz apsūdzēto sola sēž 20 personas, tiesai nodota 2007.gadā. Kopumā lieta ir apkopota 59 sējumos.
Digitālās televīzijas lieta ir saistīta ar Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra (DLRTC) un "Kempmayer" vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un uz Latviju nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonos latu.