Par jumta nesošajām konstrukcijām sabrukušajā lielveikalā 'Maxima' atbildīgs ražotājs, liecina būvuzraugs
Foto: LETA

Par jumta nesošajām konstrukcijām sabrukušajā lielveikalā "Maxima" pilnā mērā atbildīgs ir šo konstrukciju ražotājs, piegādātājs un montētājs, kas šajā gadījumā ir viens uzņēmums "Vikom Industry", trešdien Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā tā dēvētajā Zolitūdes traģēdijas krimināllietā liecināja apsūdzētais būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš.

Savas liecības sākumā Draudiņš izteica līdzjūtību cietušajiem un bojā gājušo tuviniekiem, kā arī norādīja, ka savu darbu veicis pēc vislabākās sirdsapziņas un pārdzīvojis par notikušo traģēdiju. No Draudiņa teiktā izriet, ka viņš ieguvis izglītību Celtniecības tehnikumā un Rīgas Tehniskajā universitātē un būvniecībā strādā jau no 1981. gada. Ir sertificēts būvinženieris un specializējies būvuzraudzības darbos.

2008. gadā sācis strādāt tagad sauktajā "CM Consulting" "Z-Torņu" būvniecībā, bet 2010. gadā nozīmēts par būvuzraugu objekta Priedaines ielā 20 – dzīvojamās mājas un lielveikala 1. kārtas būvniecībā.

Objektā būvuzraudzību viņš veicis atbilstoši normatīvajiem aktiem un noteikumiem, būvniecības dokumentiem un balstoties uz pieredzi. Jau pirmajā būvsapulcē klātesošie vienojušies par būvniecības procesu un dokumentiem. Vienošanās paredzējusi, ka visiem darbu un konstrukciju aktiem tiks pievienotas fotogrāfijas, kas atspoguļos pieņemtos darbus, lai ikviens varētu pārliecināties par to esamību.

Kopumā notikušas divu veidu būvsapulces – vienu rīkoja pasūtītājs, bet otru galvenais būvuzņēmējs kopā ar apakšuzņēmējiem. Vadoties no pasūtītāja saņemtās informācijas, viņš plānojis savu darbu katru nedēļu uz priekšu, lai, nekavējot procesu, varētu pieņemt darbus.

Objektā būvuzraudzību viņš veicis trīs četras reizes nedēļā atkarībā no darbiem, kas jāpieņem. Būvdarbu birojā iepazinies ar visu projekta dokumentāciju, bet ar mērinstrumentiem devies būvlaukumā darbu pārbaudei un pieņemšanai.

Runājot par jumta metāla konstrukcijām, Draudiņš norādīja, ka jumta nesošo metālu konstrukciju pieņemšana sākas līdz ar to ievešanu būvobjektā. Viņš veicis vizuālu ārējo apskati – vai nav bojājumi, plaisas, bojāts metāla gruntējums, jo konstrukcijas jau bija krāsotas, vai daļas atbilst projekta dokumentācijai, vai dimensijas, skrūvju caurumu izvietojums atbilst minēto darbu lapām.

Pēc visu kopņu samontēšanas viņš uzaicināts tās pārbaudīt. Draudiņš skaidroja, ka jumta nesošo konstrukciju pieņemšana notikusi atbilstoši normatīvajiem aktiem. Apsūdzētais atkārtoja, ka viņam bija jāpieņem darbi, veicot vizuālo apskati, pārliecinoties, piemēram, vai tās ir samontētas, vai vizuāli atbilst rasējumu lapās parametriem, vai mezgli atbilst aktuālajai dokumentācijai.

Viņš pārliecinājies par mezglu un montāžas precizitāti. Tāpat viņš norādīja, ka neviena no bultskrūvju urbumu vietām netika pārurbtas, nekādas spraugas pie konstrukciju pieņemšanas netika konstatētas un, atbilstoši dokumentācijai, viņš pārliecinājies par konstrukciju kvalitāti.

Metāla konstrukciju pasi, kas apliecina to kvalitāti, iesniedza ražotājs "Vikom Industry". Šis uzņēmums bija atbildīgs par konstrukciju izstrādi, piegādāšanu un montāžu. Līdz ar konstrukciju pasi pievienotie dokumenti bija ražotāja atbilstības deklarācija un samontēto konstrukciju fotofiksācija. Gatavā būvkosntrukciju pase apliecinājusi to atbilstību normatīvajiem aktiem.

Draudiņš uzsvēra, ka par jumta nesošajām metāla konstrukcijām pilnā mērā atbildīgs to ražotājs, piegādātājs un montētājs, kas šajā gadījumā bija viens uzņēmums – "Vikom Industry". Draudiņš skaidroja, ka būvuzraugs nevar būt atbildīgs par ražošanu, kas notiek rūpnīcā, un piegādi vai montāžu.

Vizuāli veicot konstrukciju un mezglu apskati, viņa uzdevums bijis pārliecināties par to atbilstību rasējumam, pārbaudīt pasi un deklarāciju. Turklāt būvnormatīvi neparedz atkārtoti pārbaudīt konstrukcijas pēc to noslogošanas. Papildu tam viņš norādīja, ka pēc noslogošanas sasniegta tikai nepilna paša jumta slodze, nevis projektā paredzētā lietderīgā slodze.

"Arī nekādas virsnormatīvās spraugas nebija un neviens tādas nekonstatēja, ko apliecina arī fotofiksācija," sacīja apsūdzētais.

Runājot par metāla kopņu apstrādi ar ugunsdrošo pārklājumu, kas nodrošinātu kopņu un mezglu pretuguns aizsardzību uz veselu stundu, Draudiņš skaidroja, ka ticis uzaicināts pieņemt darbu. Viņš veicis vizuālo apskati un kvalitātes pārbaudi, proti, vai visām kopnēm ir ugunsdrošais krāsojums un pārbaudījis krāsas biezumu. Viņš uzsvēra, ka par konstrukciju kvalitāti un metinājumu šajā gadījumā nav runas un par to atbildīgs ir būvizstrādājuma ražotājs. Metinājuma šuves jau bijušas nosegtas ar krāsu.

Draudiņš pauda pārliecību, ka trīs milimetru spraugas mezglos pie pirmās kārtas nodošanas nebija, un tādas arī nebija redzamas. Līdz ar to viņš pilnībā noraidīja apsūdzību par spraugu esamību kopņu savienojumu mezglos, piebilstot, ka ne jau spraugu esamība vai neesamība nodrošina slodzes noturību.

Vēl Draudiņš apšaubīja un kritiski vērtēja izmeklēšanā veikto eksperimentu ar ugunsdrošo krāsojumu, norādot, ka eksperimenta veicējs nav bijis šīs jomas eksperts un viņam nav bijis nekādas praktiskas pieredzes šādos darbos.

Draudiņš skaidroja, ka eksperimentā nav ņemts vērā tas, ka ugunsdrošais pārklājums jāuzklāj trīs līdz četras reizes, lai aizsargātu metāla konstrukciju no uguns uz stundu. Krāsai var pievienot 2% ūdens, nevis 5% kā to darījis eksperts, un pēc katras kārtas minimāli jānogaida astoņas stundas. Savukārt pēc pēdējās kārtas – vismaz piecas dienas. "Man bija jāveic krāsojuma biezuma pārbaude, nogaidot piecas dienas pēc pēdējā krāsojuma uzklāšanas. To arī veicu," teica Draudiņš.

Jau vēstīts, ka tiesā tiek izskatīta krimināllieta par 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē notikušo traģēdiju, kad, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.

Būveksperti secinājuši, ka jumta nogruvums notika nepareizi aprēķinātu jumta konstrukciju slodžu dēļ.

Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu. Apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzītas piecām personām.

Šīs personas ir ēkas būvinženieris Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.

Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības. Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.

Valsts apsūdzības uzturētājiem pabeidzot lasīt apsūdzību, neviena no deviņām apsūdzētajām personām savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzina.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Zolitūdes traģēdija Zolitūdes traģēdijas krimināllieta
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form