Savukārt Šantere sevi par vainīgu neatzina, un viņas advokāts Guntars Antons tiesas sēdē norādīja, ka nav gūti pārliecinoši pierādījumi par Šanteres vainu noziegumā, un par to, ka viņa būtu atbalstījusi kukuļdošanu.
Tiesas spriedums krimināllietā tiks paziņots 2.novembrī plkst.14.
Tiesa krimināllietu sāka skatīt pagājušā nedēļā. Labazņikovs tiesā pilnībā atzina savu vainu, savukārt par līdzdalību kukuļdošanā apsūdzētā Šantere savu vainu noliedza un apgalvoja, ka nebija informēta par Labazņikova nodomu dot kādam kukuli.
Kā tiesā sacīja prokurors Arvis Miglāns, Labazņikovs šā gada 15.aprīlī nodevis 18 000 latu lielu kukuli Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) operatīvajam darbiniekam, solot atlikušo daļu nodot citā dienā. Pēc tam Labazņikovs zvanījis Šanterei un lūdzis no konta noņemt 27 000 latu nodošanai KNAB darbiniekam.
Prokurors uzskata, ka Šantere zināja par kukuļdošanu un apzināti veicināja nozieguma izdarīšanu. Savukārt Labazņikovs tiesā sacīja, ka nav Šanterei stāstījis, ka plāno dot kukuli.
Kā tiesā uzsvēra Šantere, Labazņikovs teicis, ka kaut kam kaut ko maksās un ka nauda domāta kukulim. Viņa to esot vairāk uztvērusi kā “plātīšanos un zīmēšanos” un nav ticējusi, ka kukulis tiešām tiks maksāts. Viņa apgalvoja, ka Labazņikovs šad un tad lūdzis noņemt no konta naudas summu, ko viņš pēc tam iztērējis citiem mērķiem, nevis tiem, kurus minējis.
Šantere atzina, ka viņai nebija pamata nenoņemt naudu no konta, jo Labazņikovam pienācās dividendes no uzņēmuma, un firmai nekāds ļaunums no naudas noņemšanas neradās.
Ja viņa būtu konkrēti zinājusi par noziegumu, tad nebūtu izpildījusi Labazņikova uzdevumu, sacīja bijusī Labazņikova padotā. Viņa neesot ticējusi, ka KNAB varētu kaut ko mainīt un ietekmēt, jo uzskatīja, ka KNAB nodarbojas ar amatpersonām, nevis ar uzņēmumiem.
KNAB Labazņikovu aizturēja par kukuļa došanu KNAB darbiniekam. Pirmstiesas izmeklēšanā noskaidrots, ka uzņēmējs KNAB apkarošanas bloka darbiniekam piedāvāja 50 000 latu kukuli un papildus solīja maksāt 1000 latu katru mēnesi, lai KNAB neveiktu un neorganizētu ar viņa uzņēmējdarbību saistītas pārbaudes, kā arī nesauktu uz KNAB ar viņa biznesu saistītas personas.
Labazņikovam galīgā apsūdzība uzrādīta pēc Krimināllikuma 323.panta 1.daļas par kukuļa došanu valsts amatpersonai, lai tā, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu vai neizdarītu kādu darbību kukuļdevēja vai citas personas interesēs. Ja viņu atzīs par vainīgu, likumā paredzētais sods ir brīvības atņemšana uz laiku līdz sešiem gadiem.
“Rudens aptieku” tīkla darbiniecei Šanterei galīgā apsūdzība uzrādīta pēc Krimināllikuma 323.panta 1.daļas un 20.panta 4.daļas par līdzdalību kukuļdošanā.
Labazņikovam kā drošības līdzeklis piemērota policijas uzraudzība, un viņam četras reizes nedēļā jāierodas policijā. Šanterei kā drošības līdzeklis piemērots paraksts par dzīvesvietas nemainīšanu.