Pirms došanās uz policiju jurists esot vērsies ar iesniegumu pie tiesībsarga Jura Jansona un tieslietu ministra Jāņa Bordāna (VL-TB/LNNK) saistībā ar rupjiem ieslodzīto tiesību pārkāpumiem.
Savā iesniegumā Džeriņš atsaucas uz tieslietu ministra izteikumiem, ka Latvijas cietumos netiek radīti apstākļi, lai ieslodzītos resocializētu, un uz tiesībsarga izteikumiem, ka medicīnisko pakalpojumu aizliegšana par privātiem līdzekļiem cietumos ir pielīdzināma spīdzināšanai.
Džeriņa skatījumā, no minēto valsts amatpersonu teiktā izriet, ka "personu nosūtīšana uz ieslodzījuma vietām ir spīdzināšana, lieliski zinot, ka tās nespēj nodrošināt ar likumu uzlikto pienākumu izpildi," tostarp netiek nodrošināta ieslodzīto resocializācija.
Ņemot vērā minēto, jurists lūdzis izvērtēt ieslodzījumu sodu izpildes likumību.
Pēc tam Džeriņš devies uz policiju, lai tiktu konvojēts uz cietumu, aģentūrai LETA pastāstīja Egle, piebilstot, ka pēc tam viņš vairs nav sazinājies ar savu kolēģi.
Kā ziņots, Augstākās tiesas Senāts šovasar atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas 2011.gada 23.novembra spriedumu, ar kuru Džeriņam par uzkūdīšanu dot kukuli un par kukuļa piesavināšanos piespriests cietumsods uz vienu gadu. Šis spriedums stājās likumīgā spēkā.
Notiesātais jurists lūdza Rīgas pilsētas Centra rajona tiesu atlikt piespriestā soda izpildi par trīs mēnešiem, jo viņam esot jāveic plaukstas operācija, pēc kuras savukārt nepieciešams sešas nedēļas ilgs rehabilitācijas periods.
Centra rajona tiesa 15.augustā noraidīja Džeriņa lūgumu, taču viņš netika apcietināts tiesas zālē. Augusta beigās Džeriņš pārsūdzēja sev nelabvēlīgo Centra rajona tiesas lēmumu. Džeriņa sūdzība patlaban atrodas Rīgas apgabaltiesā, un nav zināms, kad tā tiks izskatīta.
LETA jau ziņoja, ka Džeriņš uz apsūdzēto sola tiesā nonāca, jo 2006.gada sākumā viņš, solot kādam Guntim Gardam iekārtot pansionātā vecus cilvēkus, nelikumīgi bija saņēmis no Gardas 2200 latu, lai it kā nodotu tos tālāk kādai pašvaldības amatpersonai. Garda patiesībā bija sadarbojies ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, kura darbinieki Džeriņu vēlāk aizturēja.
Plašākai sabiedrībai Džeriņš kļuva pazīstams, kad viņš aktīvi iesaistījās lietās, kas saistītas ar ceļu satiksmes noteikumiem un to interpretāciju. Pēdējā laikā Džeriņš aicināja cīnīties par savām tiesībām to automašīnu īpašniekus, kuri saņēmuši soda kvītis par fotoradaru fiksētajiem pārkāpumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
