Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Ilze Ungure aģentūru, ka drošības līdzeklis Jakovinam mīkstināts pēc Burtnieku novada domes priekšsēdētāja Jāņa Leiša lūguma. Ar šādu lūgumu Valmieras rajona tiesā Leitis vērsies, jo neesot neviena cita, kas turpināt ārstēt pacientus Valmieras un Rencēnu pagastā.
Saņemot atļauju uzturēties prakses vietā un konsultēt pacientus, Jakovinam tomēr ir liegts izrakstīt zāles.
Veselības norēķinu centra (VNC) pārstāvis Toms Noviks informēja, ka patlaban VNC rīcībā neesot informācijas par to, ka kāds no Jakovina pacientiem nebūtu spējis saņemt nepieciešamo medicīnisko palīdzību.
Jau ziņots, ka līdz brīdim, kad tiks noskaidrota situācija par ģimenes ārsta tiesībām turpināt ārstniecību, viņa pacienti tika aicināti vērsties pie ārstiem Laimdotas Saukumas, Aivara Pauniņa, Ginta Dunkura un Ingas Bērziņas.
Tāpat VNC pārstāvis uzsver, ka Jakovina ģimenes ārsta praksei jābūt atvērtai un ģimenes ārsta palīgi un māsas var sniegt pacientiem palīdzību savas kompetences robežās. Ārsta palīgs savā profesionālajā kompetencē nepieciešamības gadījumos pacientiem sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību, nosaka pacienta diagnozi un nepieciešamo ārstēšanos, kā arī izraksta kompensējamos medikamentus. Prakses darba laikam ir jābūt ne mazākam par 40 stundām nedēļā.
Valmierā praktizējošam ģimenes ārstam Jakovinam iepriekš sāktā kriminālprocesā policija bija piemērojusi drošības līdzekli - noteiktas nodarbošanās aizliegumu līdz izmeklēšanas beigām. Pagājušā gada oktobrī pret ārstu tika sākta izmeklēšana pēc Krimināllikuma 250.panta - par narkotisko un psihotropo vielu neatļautu izsniegšanu.
Kā informēja Veselības inspekcijā (VI), iepriekš Jakovinam vairāk nekā gadu nebija atjaunots ģimenes ārsta sertifikāts. Ģimenes ārsta sertifikāta derīguma termiņš bija noslēdzies 2008.gada oktobra beigās un tika atjaunots tikai 2009.gada novembrī, tomēr šajā laika periodā Jakovins darbojies ar derīgu arodslimību ārsta sertifikātu.
VNC pārstāvis skaidroja, ka sertifikāts ārstam ļauj strādāt kādā konkrētā specialitātē, līdz ar to VNC 2008.gadā sāka pārrunas ar Jakovinu, un pēc atkārtota aicinājuma viņš sācis resertifikāciju. Savukārt aizkavēšanās ir saistīta ar pašu sertifikācijas procesu un sertifikācijas padomes lēmumu.
VNC toreiz, izvērtējot situāciju, nolēmis līgumu ar ārstu nelauzt, jo pie viņa bija reģistrēti vairāk nekā 4000 pacientu, turklāt Jakovins bija sācis resertifikāciju.
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) vadītājs Pauls Princis atzina, ka normatīvajos aktos nav skaidri atrunāta ārstu resertifikācijas procedūra. Ārstu profesionālās asociācijas izsniedz ārstiem uz noteiktu laiku derīgus sertifikātus, tomēr to derīgumu termiņš arī nekur nav noteikts. Vienīgi uz paša sertifikāta ir norādīts datums, līdz kuram tas ir derīgs, skaidroja Princis.
LĢĀA vadītājs arī atzina, ka Jakovins nav vienīgais ārsts, kas strādājis ar nederīgu sertifikātu, tomēr parasti ārsti ir apzinīgāki un atjauno to samērā ātri.
Patlaban LĢĀA nav informācijas no policija vai VI par to, kas tieši Jakovinam tiek inkriminēts, tāpēc komentēt kopumā šo situāciju Princis nevēlējās. Viņš sacīja, ka Jakovina prakse ar vairāk nekā 4000 reģistrētu pacientu ir "super liela" un vairāk Latvijā tādu neesot, tāpēc šādā praksē būtu jāstrādā vismaz diviem ģimenes ārstiem.
LĢĀA jau iepriekš brīdināja ārstu, ka ilgstoši vienam strādāt ar tik lielu pacientu skaitu ir "amorāli un nav pamatoti", jo pakalpojumu kvalitāte no tā noteikti cieš. Tomēr likumā nav noteikts maksimālais pacientu skaits, kāds drīkst būt reģistrēts ģimenes ārsta praksē, līdz ar to šo situāciju ietekmēt nevarēja.