Uldim Kūmam tiesa piesprieda naudas sodu desmit minimālo algu jeb 800 latu apmērā. Tā kā arī viņš nav izcietis jau iepriekš noteikto sodu par citu nodarījumu, tiesa viņam noteica tāpat brīvības atņemšanu uz gadu nosacīti ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem.
Tiesa spriedumā par vainu mīkstinošiem apstākļiem atzina abu apsūdzēto savas vainas atzīšanu un izdarītā nožēlu. Tiesa ņēma vērā, ka abu apsūdzēto nodarījums neizraisīja smagas sekas un viņi nebija šī nozieguma iniciatori.
Tiesa atzina, ka abiem apsūdzētajiem nozieguma izdarīšanā bija otršķirīga loma, vienlaikus norādot, ka viņi tomēr nevarēja nezināt, ka piedalās kādas trešās personas organizētā lielas naudas summas izkrāpšanā no valsts. Nozieguma organizators izmeklēšanas laikā nav noskaidrots, jo arī abi apsūdzētie nav varējuši vai nav vēlējušies atklāt šīs personas vārdu.
Spriedumu desmit dienu laikā var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Augstākajā tiesā.
Uzstājoties tiesu debatēs, prokurors Aleksandrs Stepanovs lūdza abiem apsūdzētajiem piespriest nosacītu sodu.
Tiesājamajam Rogozovam prokurors lūdza piespriest brīvības atņemšanu uz trim gadiem un sešiem mēnešiem nosacīti ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem un sešiem mēnešiem, bet Kūmam - brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem un sešiem mēnešiem nosacīti ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem.
Saskaņā ar apsūdzību Rogozovs un Kūms personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās mēģināja ar viltu iegūt svešu mantu. Noziegums kvalificēts kā krāpšana.
Kā liecina apsūdzība, 1999.gada sākumā Rogozovs, Kūms un kāda izmeklēšanā nenoskaidrota persona sagatavoja dokumentus un uz to pamata Uzņēmumu reģistrā reģistrēja SIA "KKK transports".
Abas minētās personas veica darbības, lai veiktu fiktīvas neesošu kokmateriālu kravu eksporta operācijas un uzņēmums "KKK transports" no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) varētu saņemt 30 134 latu PVN atmaksu. Tomēr noziedzīgais nodoms netika īstenots līdz galam, jo VID "KKK transports" PVN auditā par 1999.gada martu un aprīli konstatēja fiktīvās eksporta operācijas.