Saistībā ar saimniekošanu Rīgā, tās iestādēs un uzņēmumos, pēdējā desmitgadē uzsākti vismaz 40 kriminālprocesi – daļu no tiem uzsācis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, izpētījis Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "de facto".
"de facto" svētdien ziņo, ka raidījuma savāktā un aktualizētā informācija liecina, ka no minētajiem 40 kriminālprocesiem, kas uzsākti kopš 2011. gada, astoņās lietās jau nolasīts un stājies spēkā notiesājošs spriedums Vēl 16 krimināllietas tiek izskatītas tiesās dažādās instancēs, bet 11 kriminālprocesos turpinās izmeklēšana.
Šie procesi atrodas gan KNAB, gan policijas lietvedībā. Savukārt astoņi kriminālprocesi ir izbeigti, tostarp pierādījumu trūkuma dēļ, izpētījis raidījums.
"de facto" vēsta, ka viena no struktūrām, kur bijis salīdzinoši daudz skandālu, ir "Rīgas Centrāltirgus" Pēdējos gados saistībā ar to sākti vismaz pieci kriminālprocesi, turklāt trijos no tiem apsūdzības izvirzītas pret bijušo tirgus vadītāju, partijai "Saskaņa" pietuvināto Anatoliju Abramovu.
Vispirms 2015. gadā – Abramovs tika pieķerts, ņemot kukuli degvielas kartes veidā no uzņēmuma, kas tirgu atbrīvo no grauzējiem un insektiem. Šajā lietā šogad stājies spēkā notiesājošs spriedums – 13 300 eiro naudas sods un aizliegums divus gadus ieņemt amatus valsts un pašvaldības institūcijās, vēsta raidījums.
Gadu vēlāk KNAB Abramovu aizturēja otrreiz – aizdomās par to, ka izspiedis kukuļus no tirgus nomnieka – četros piegājienos saņemti 8800 eiro. Prokuratūras ieskatā nauda tika ņemta par to, lai "nebūtu nepatikšanu".
Kā raidījumam norādīja Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore Viktorija Šumska: "Faktiski pēc tiem visiem līguma noteikumiem ļoti vienkārši "Rīgas Centrāltirgus" bija tiesīgs šo līgumu lauzt. Piemēram, pieķeroties klāt kaut kādiem sīkumiem, kā jau parasti tas notiek. Un, lai šādu iespēju "Rīgas Centrāltirgus" neizmantotu, par mieru un par iespēju turpināt darbību arī tika pieprasīta, faktiski izspiesta, tā naudiņa un arī saņemta". Šī lieta patlaban ir iztiesāšanas stadijā.
Tikpat tālu ir arī trešā lieta. Tajā uz tiesas sola Abramovs sēdies kopā ar "Rīgas Centrāltirgus" Tirdzniecības organizēšanas nodaļas bijušo vadītāju Vitāliju Litvinu. Viņš tolaik bija "Saskaņas" biedrs, taču noliedz, ka šo darbu būtu dabūjis partijas piederības dēļ. Abramovs un Litvins apsūdzēti par piesavināšanos lielā apmērā un dienesta stāvokļa izmantošanu, ņemot naudu no tirgotājiem, kuri vietu tirgū nebija abonējuši. Tas darīts kopā ar trim nakts tirgus uzraugiem.
Ceturtais kriminālprocess – arī jau iztiesāšanas stadijā – ir pret Litvinu vienu pašu. Apsūdzības ieskatā 2014.un 2015. gadā, lai piešķirtu nomā tirdzniecības vietu nakts tirgū, Litvins tirgotājiem prasījis kukuli – 50 eiro mēnesī.
Raidījums "Aizliegtais paņēmiens", iefiltrējoties noziedzīgā grupējumā, pērn atklāja vērienīgas shēmas nelegālu cigarešu tirdzniecībai Centrāltirgū – teritorijā, kas ilgstoši iznomāta SIA "Tirdzniecības nams Latgales priekšpilsētā".
Policijas uzsāktā izmeklēšana turpinās.
Šajā lietā tiesības uz aizstāvību ir 12 cilvēkiem. Plašākas ziņas policija par izmeklēšanu nesniedz, bet norāda, ka tā kopā ar pašvaldības policiju un tirgus apsardzi aizvien veic regulāras patruļas, lai cīnītos ar nelegālo cigarešu un alkohola tirdzniecību. Tūlīt pēc kratīšanām un aizturēšanām arī atklājās, ka tirgus būdas stacijas pusē ir uzslietas nelikumīgi.
Vismaz piecas izmeklēšanas pēdējos gados saistītas arī ar Rīgas domes Mājokļu un vides departamentu. Departamenta direktora Anatolija Aļeksejenko kabinetā tika atrasts mobilo tālruņu zonas slāpētājs, un par šādas ierīces neatļautu izmantošanu tiesa viņu sodīja ar 2000 eiro naudas sodu. Spriedums stājās spēkā pirms trim gadiem – 2017. gada martā.
Iekārtu atrada, veicot izmeklēšanu krimināllietā par iespējamu kukuļošanu, saistībā ar Krievijas investora piesaisti kolumbārija izbūvei.
KNAB ierakstos fiksēts kā šobrīd vēl citā lietā tiesātā, bijusī domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes vadītāja Ārija Stabiņa ar investora pārstāvi apspriež kāds labums no darījuma atlēktu politiķiem. Kukuļošanas darījums galu galā nenotika, bet kriminālprocesu KNAB izbeidza, jo nebija iespējams savākt papildu pierādījumus pret Aļeksejenko un Stabiņu.
Apmēram tajā pašā laikā Stabiņu aizturēja aizdomās par to, ka apmaiņā pret samaksu viņa virknei cilvēku palīdzēja apiet pašvaldības īres dzīvokļu rindu. Pēc vairāku gadu bēguļošanas Stabiņa tika notverta Ēģiptē, bet šobrīd šīs apsūdzības vēl tiek skatītas tiesā.
Pirms četriem gadiem par 13 000 eiro liela kukuļa pieprasīšanu par nomas līguma pagarināšanu ar piecu gadu nosacītu cietumsodu notiesāja Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvaldes priekšnieku Jāni Upīti.
Citā krimināllietā kādu viņa padoto, kas par 70 eiro notirgoja labāku kapavietu, sodīja ar piespiedu darbu.
Tiesāšanās pēdējā instancē vēl turpinās pret Rīgas Brīvostas pārvaldes bijušo vadību – Leonīdu Loginovu un Aigaru Pečaku. Viņi apsūdzēti par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, veicot ziedojumus un izmaksājot prēmijas.
Loginovam tiesa spriedusi naudas sodu 38 700 eiro, Pečakam – 32 250 eiro, abiem uz laiku liedzot atrasties arī vadošos amatos valsts un pašvaldības struktūrās. Šīs spriedums vēl nav stājies spēkā.
"de facto" vēsta, ka paralēli tam policijā turpinās vēl viena 2016. gadā sākta izmeklēšana par to, vai, plānojot ostas infrastruktūras attīstību Krievu salā, amatpersonu bezdarbības dēļ ostai nav nodarīti vairāk nekā miljonu eiro zaudējumi, un nav bijuši vēl citi pārkāpumi.
Pierādījumu trūkuma dēļ KNAB 2019. gada vasarā izbeidza krimināllietu, kurā iepriekš par kukuļu ņemšanu no pasažieru pārvadātājiem, daļu naudas pārskaitot arī arodbiedrības kontā, aizdomās tika turēti domes Satiksmes departamenta vadītājs Vitālijs Reinbahs un bijušais "Saskaņas" deputāts un arodbiedrības LABA vadītājs Raimonds Gailis.
Bet kasācijas instancē tiek skatīta lieta pret bijušo uzņēmuma "Rīgas Nami" vadītāju Kārli Kavacu, kuru 2012. gadā pieķēra nelikumīgā rīcībā ar uzņēmuma finanšu līdzekļiem – 1,7 miljoniem eiro, ieguldot tos valūtas operācijās.
