"Iepazīstoties ar pārbaudes slēdzienu, es neko jaunu vai šausminošu nekonstatēju, un esmu tieši priecīgs par to, ka iestādes izprot jautājuma svarīgumu un iespēju robežās dara visu iespējamo, lai savlaicīgi un kvalitatīvi atklātu un virzītu šo noziegumu izmeklēšanu," preses konferencē sacīja ģenerālprokurors Juris Stukāns, piebilstot, ka par šiem noziegumiem atbildīga ir sabiedrība – tā nepietiekami izprot un nepietiekami sadarbojas, lai iestādes varētu reaģēt uz notiekošo.
Stukāns minēja, ka politika jāvirza uz to, lai šie noziegumi nenotiktu, nevis jārunā par izmeklēšanu. "Manuprāt, sabiedriskām organizācijām, īpaši vidusskolām un pamatskolām, ir jāpievērš milzīga uzmanība bērnu uzvedībai, lai redzētu, kad kaut kas nav, nevis jāgaida, kad šīs problēmas ir acīmredzamas un bērns psihologam stāsta par tām – tad jau ir par vēlu," atzina ģenerālprokurors.
Tāpat viņš minēja izglītības kvalitāti: "Ja sabiedrība būtu augsti kvalificēta un izglītota, mēs nerunātu ne par policiju, ne par policiju, ne par tiesu."
Kā preses konferencē norādīja Valsts policijas (VP) priekšnieks Armands Ruks, dzimumnoziegumos pret bērniem ir augsts latentuma procents. Tāpat viņš teica, ka pērn statistiski ir vērojama tendence seksuālas vardarbības pieaugumam. Tāpat nedaudz pieaugusi bērnu pornogrāfija un citi šāda veida noziegumi, izņemot izvarošanu.
Ruks atzina, ka visā valstī jābūt vienotai pieejai seksuālu noziegumu izmeklēšanai, lai dažādās struktūrvienībās nebūtu atšķirīga izpratne par to, kā jārisina dzimumnoziegumi pret bērniem. Ruks tāpat minēja nepieciešamību stiprināt sadarbību starp institūcijām un gatavību uzņemt jebkuru kritiku un priekšlikumu par to, kā uzlabot esošo situāciju.
Vienlaikus policijas priekšnieks sacīja, ka šī brīža situācija saistībā ar seksuāla rakstura noziegumiem pret bērniem neesot kritiska: "Vēršu uzmanību, ka situācija nav kritiska – ļoti daudz lietas ir uzlabotas, ejam pareizā virzienā, kaut vai šādi – aktualizējot šīs problēmas, runājot par tām, tādējādi izglītojot sabiedrību. Aicinu sabiedrību pievērst uzmanību kaimiņiem, radiem, situācijai skolā un tam, ko bērns dara brīvajā laikā," akcentēja Ruks.
Savukārt nevalstiskās organizācijas "Dardedze" pārstāve Laila Balode, vaicāta, vai piekrīt policijas secinājumam par to, ka situācija nav kritiska atbildēja noraidoši: "Mēs nevaram runāt absolūtos skaitļos. Mēs sastopamies ar gadījumu, un, vērojot bērnu tajā, mums liekas, ka situācija ir kritiska. Šeit, acīmredzot masveidīgums ir tas kritērijs, pēc kā var saprast situācijas kritiskumu, bet mums katrs viens bērns ir svarīgs. Ja vienā situācijā tas notiek nepareizi, tad, manuprāt, tas ir kritiski," sacīja Balode.
Portāls "Delfi" pagājušajā nedēļā rakstīja, ka tiesībsargs Juris Jansons, veicot pārbaudi lietā "Par noziedzīgo nodarījumu, kas vērsti pret bērna tikumību un dzimumneaizskaramību, izmeklēšanu", konstatēja, ka gandrīz trešdaļu noziegumu, kas vērsti pret bērnu tikumību un dzimumneaizskaramību, VP izmeklē divus gadus vai ilgāk.
Turklāt sevišķi smagus noziegumus izmeklē ilgāk un tajās biežāk pieņem lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, salīdzinājumā ar lietām, kurās izmeklē smagus noziegumus. Tāpat tiesībsargs konstatēja, ka VP redzeslokā reti nonāk lietas par bērnu prostitūciju.
Daudzos gadījumos seksuālu vardarbību pret bērniem veic cilvēki, kurus viņi pazīst un kuriem uzticas, un kuru apgādībā viņi atrodas. Tas padara šos noziegumus īpaši grūti novēršamus un atklājamus. Saskaņā ar Eiropas Padomes datiem Eiropā katrs piektais bērns kļūst par upuri kāda veida seksuālai vardarbībai, raksta tiesībsargs.
Jansona atzinuma pilnā versija lasāma šeit.
Atzinuma noslēgumā tiesībsargs sniedza arī rekomendācijas, kā veicināt noziegumu, kas vērsti pret bērnu tikumību un dzimumneaizskaramību, pirmstiesas izmeklēšanas kvalitātes celšanu. Rekomendācijas paredzētas Tieslietu ministrijai, Iekšlietu ministrijai, VP un prokuratūrai.
Jansons atbildīgās iestādes lūdza līdz 2022. gada 31. aprīlim informēt par paveikto un plānoto rekomendāciju ieviešanā.
