Prokurore Jekaterina Kušakova apliecināja, ka lietu tuvākajā laikā plānots nodot izskatīšanai tiesā. Viņa gan neatklāja ekspertīzes rezultātus, taču no prokurores teiktā var secināt, ka Zikovs atzīts par garīgi veselu cilvēku. Ja viņš būtu atzīts par nepieskaitāmu, tad lieta netiktu nodota tiesai vispārējā kārtā, bet gan lūdzot tiesu piemērot medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus.
Jau ziņots, ka prokurore 18.maijā 1983.gadā dzimušajam Zikovam uzrādīja apsūdzību par slepkavību, ja tā izdarīta vairāku personu dzīvībai bīstamā veidā.
Nosūtot lietu prokuratūrai, Valsts policija lūdza sākt kriminālvajāšanu pēc trīs Krimināllikuma pantiem - par slepkavību pastiprinošos apstākļos, par šaujamieroča pielietošanas vai izmantošanas nosacījumu vai kārtības pārkāpšanu, kā arī par huligānismu. Tomēr apsūdzība uzrādīta pēc 117.panta 3.punkta, tas ir, par slepkavību, ja tā izdarīta vairāku personu dzīvībai bīstamā veidā. Par vēl diviem pantiem prokurore apsūdzību nav uzrādījusi noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.
Par minēto noziegumu Krimināllikumā paredzēts sods mūža ieslodzījums vai brīvības atņemšana uz laiku no desmit līdz 20 gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem, konfiscējot mantu.
Kā ziņots, šā gada 19.februārī Rīgā, "Forum Cinemas" kinoteātrī "Citadele", filmas "Melnais gulbis" seansa beigās kinozālē tika nošauts 1968.gadā dzimušais bankas "Citadele" augsta līmeņa darbinieks četru bērnu tēvs Aigars Egle. Tūliņ pēc notikušā aizdomās par šo slepkavību policija aizturēja 1983.gadā dzimušo juristu Nikolaju Zikovu, kuram vēlāk tiesa kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu. Egle tika nošauts nepilngadīgās meitas acu priekšā pēc tam, kad netālu sēdošajam Zikovam aizrādīja par nepiedienīgi skaļu uzvešanos filmas laikā.
Policija sāka kriminālprocesu par slepkavību pastiprinošos apstākļos. Slepkavība izdarīta mērķtiecīgi - upura virzienā raidīti četri šāvieni, uzskata izmeklētāji.
Pēc aculiecinieku stāstītā, Zikovs filmas "Melnais gulbis" seansa laikā uzvedies nepieklājīgi - izteicis skaļus komentārus, čabinājis uzkodu turzu un nekādi nav reaģējis uz pārējo skatītāju aizrādījumiem. Seansa beigās, kad uz ekrāna jau rādīti titri un skatītāji devušies prom, starp 1968.gadā dzimušo Egli un rindu augstāk sēdošo Zikovu notikusi vārdu apmaiņa. Tad Zikovs izvilcis ieroci un vairākas reizes izšāvis Egles virzienā, viņu nogalinot. Iespējamo slepkavu aizturējuši citi kino apmeklētāji, kad viņš mēģinājis pamest zāli. Vēlāk viņš nodots Valsts policijas darbiniekiem.
Zikovs studējis Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē - pamatprogrammā, maģistrantūrā un doktorantūrā. Kursa biedri viņu atminas kā savdabi. Ar ieroci azotē viņš savulaik apmeklējis arī lekcijas. Zikovam, spriežot pēc viņa agrākajām publikācijām, šaujamieroču tēma ir īpaši tuva, ar to saistītas arī viņa akadēmiskās intereses. Viņš aizstāvējis vēl plašākas tiesības bruņoties. Piemēram, pēc šī jurista domām, privātpersonām būtu jāatļauj iegādāties pat automātiskos šaujamieročus, kā arī jāizslēdz šāvēja pienākums aizsargājoties mazināt kaitējumu uzbrucējam.
Noziegumā lietotais ierocis bijis legālas izcelsmes. Vīrietim esot atļaujas vēl diviem ieročiem.
Paziņojumu par notikušo iepriekš izplatīja Zikova advokāti Vilis Sruoģis un Andrejs Voroncovs, kuri Zikova rīcību nodēvējuši par "uzbrukuma atvairīšanu". Jurists esot kļuvis "par nemotivētas agresijas upuri". Vainu slepkavībā Zikovs neatzīst un uzskata, ka rīkojies "nepieciešamās aizstāvēšanas robežās". Nogalināto Egli šie abi advokāti savā paziņojumā tika nodēvējuši par "neitralizētu uzbrucēju".
Savukārt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins uzsvēra, ka policijai nav pamata uzskatīt, ka šāvējam bijis nepieciešams no kāda aizstāvēties. Egle tikai vairākkārt aizrādījis Zikovam par nepieklājīgo uzvedību.