Prokuratūra nav mierā ar Jūrmalas tiesas 8.decembra spriedumu, ar kuru Trencis atzīts par nevainīgu dienesta stāvokļa izmantošanā un attaisnots.
Portāls "Delfi" jau rakstīja, ka prokurors Trenci tiesu debatēs lūdza atzīt par vainīgu un sodīt ar 200 stundām piespiedu darba. Valsts apsūdzība lūdza arī Trencim uz diviem gadiem liegt ieņemt noteiktus amatus.
Trencis bija apsūdzēts par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja tās izraisījušas smagas sekas vai ja tās izdarītas mantkārīgā nolūkā. Likums par šādu noziegumu paredz sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem, piespiedu darbu vai naudassodu līdz 150 minimālajām mēnešalgām.
Apsūdzība liecina, ka Trenci turēja aizdomās par to, ka viņš, būdams vienīgais pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvis SIA "Jūrmalas slimnīca" un pilnvarots pieņemt kapitālsabiedrības dalībnieku sapulces lēmumus, veicis tīšas darbības, kas acīmredzami pārsniedz viņam ar normatīvajiem aktiem piešķirto tiesību un pilnvaru apjomu un ir pretrunā ar likumā "Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu" noteikto.
Kriminālprocesa materiāli liecina, ka 2008.gada martā SIA "Jūrmalas slimnīca" dalībnieku ārkārtas sapulcē Jūrmalas domes amatpersona kā pašvaldības vienīgais pārstāvis pieņēmusi lēmumu slēgt mierizlīgumu kādā kriminālprocesā, kurā apsūdzība konstatējusi, ka SIA valdes priekšsēdētāja noziedzīgo darbību rezultātā cietušajai - SIA "Jūrmalas slimnīca" - nodarīts materiāls kaitējums 23 660 latu apmērā. Pieņemot šo lēmumu, amatpersona samazināja pašvaldības kapitālsabiedrībai atlīdzināmo kompensāciju līdz 11 000 latu, tādējādi SIA "Jūrmalas slimnīca" un Jūrmalas pašvaldības budžetam kopumā radot zaudējumus ne mazāk kā 12 660 latu apmērā.
Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes lēmumiem un saistošajiem noteikumiem amatpersona veica pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja funkcijas un šajā konkrētajā gadījumā varēja pieņemt lēmumu par izlīguma slēgšanu starp SIA "Jūrmalas slimnīca" un tās bijušo valdes priekšsēdētāju, bet ievērojot arī likumā "Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu" noteikto, ka rīcībai ar pašvaldības kapitālsabiedrības līdzekļiem jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu.