Vairāki liecinieki līdz šim norādījuši uz Berija vainu, jo viņš desmit miljonus latus vērto "Latvenergo" parādu ārzonas firmai IFCE pārdevis par pieciem miljoniem latu, tādā veidā nodarot zaudējumus bankas noguldītājiem.
Tiesa pirmdien pabeidza pratināt aicinātos lieciniekus, bet seši liecinieki netika nopratināti. Tostarp bijušie Latvijas Bankas darbinieki - prezidents Einars Repše un viņa vietnieks Ilmārs Rimšēvičs - uz tiesu netika aicināti.
Liecinieks Guntars Krasts pirmdien tiesā liecināja, ka tiesājamais bijušais "Latvenergo" prezidents Edgars Birkāns toreizējam ekonomikas ministram Krastam teicis, ka uz viņu izdara spiedienu, bet nav nosaucis neviena cilvēka vārdu. Krasts Birkānam ieteicis uzrakstīt par šo faktu iesniegumu un vērsties prokuratūrā, bet Birkāns to neesot darījis.
Krasts liecināja, ka par naudas pārskaitīšanu ārzonas firmai IFCE uzzinājis tikai pēc darījuma, jo "Latvenergo" valde par šo lēmumu neesot informējusi nedz padomi, nedz arī ekonomikas ministru.
Bijušais ekonomikas ministrs tāpat neatcerējās, ka Birkāns vairākas reizes lūdzis atļaut atkāpties no amata, kā to tiesā liecināja bijušais uzņēmuma prezidents. BNS novēroja, ka tiesas sēdes pārtraukumā starp Birkānu un Krastu izvērtās īsa, bet asa diskusija par Birkāna it kā izteiktajiem lūgumiem atbrīvot no darba.
Bijušais premjers Andris Šķēle tiesā liecināja, ka par noslēgto cesijas līgumu starp IFCE un "Banku Baltija" uzzinājis tikai no preses, atrodoties Anglijā. "Par šo vienošanos pirms tās noslēgšanas man neziņoja nedz Latvijas Bankas vadītājs Repše, nedz Finanšu ministrijas pārstāvji. Uzskatu, ka Repšem bija morāls pienākums man ziņot par notiekošo, pirms viņš iesniedza pieteikumu prokuratūrā, ziņojot par atklātajām nelikumībām," sacīja Šķēle.
Tiesnesis Kaparšmits, uzklausot lieciniekus, norādīja, ka " visiem šķiet, ka šīs lietas ietvaros mēs atradīsim, kur palika trīs miljoni. Bet šī lieta ir tikai zariņš. Īstā lieta vēl atrodas prokuratūrā, un tās izmeklēšana turpinās".
Tiesa uzklausīja arī Privatizācijas aģentūras valdes locekļus Andreju Tiknusu un Ilmāru Razumovski. Pēc liecinieku nopratināšanas tiesnesis dusmīgi secināja, ka "Privatizācijas aģentūras valdē visi pēc kārtas jūs tādi, kuri tagad neko nezina un ne par ko neuzņemas atbildību".
1994.gadā "Latvenergo" parakstīja galvojumu par desmit miljonu latu aizdevumu Finanšu norēķinu centram, kuru tam izsniedza "Banka Baltija". Norēķinu centru pēc neilga laika likvidēja, un tas parādu bankai neatdeva, tāpēc 1997.gadā Augstākā tiesa nolēma parādu piedzīt no galvotāja - "Latvenergo". Pēc prokurora teiktā, "noziedzīgais grupējums vienojās noslēgt cesijas līgumu un pārpirkt parāda tiesības no "Bankas Baltija" un "Latvenergo", bet saņemto naudu pārskaitīt uz ārzonas firmu "International Finance Company Establichment" (IFCE)". "Latvenergo" pārskaitīja IFCE pieprasītos astoņus miljonus šai it kā starpnieku firmai, kas "Bankai Baltija" pārskaitīja tikai piecus miljonus latu kā samaksu par parādtiesību pārpirkšanu.
Krimināllietā apsūdzēti bijušais "Latvenergo" prezidents Edgars Birkāns, uzņēmuma bijušie darbinieki Kārlis Purnis un Ivars Liuziniks, kā arī advokāts Armants Čapkevičs.
Birkāns un advokāts Čapkevičs apsūdzēti par mantas piesavināšanos lielos apjomos, kas veikta organizētā grupā. Savukārt Purnis un Liuziniks apsūdzēti dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, kam bijušas smagas sekas.