Pēc nedēļas prokurore teiks repliku par tiesas debatēm Jaunalksnes sarunu noklausīšanās lietā

Kā aģentūru LETA informēja advokāts Aloizs Vaznis, šodien tiesas debates lietā noslēdzās ar aizstāvju runām.

LETA jau ziņoja, ka trešdien tiesas debatēs uzstājās prokurore, vakar - cietušās pārstāvis un daļa apsūdzēto aizstāvju, taču, tā kā visas aizstāvības runas vakar vēl neizskanēja, tās tika turpinātas šodien. Pēc prokurores un, iespējams, arī aizstāvju repliku uzklausīšanas līdz sprieduma taisīšanai iztiesāšanā atlicis vien apsūdzēto pēdējais vārds.

Trīs lietā apsūdzētos - Jāni Laizānu, Raivi Freibergu un Vasīliju Kivļonoku -, kuri, pēc prokuratūras domām, ļaunprātīgi izmantojuši dienesta stāvokli Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldē (FPP), valsts apsūdzības uzturētāja Zaļūksne šonedēļ pieprasīja sodīt ar reāliem cietumsodiem.

Laizānam prokurore pieprasīja piecu gadu cietumsodu, Freibergam - trīs gadu cietumsodu, bet Kivļonokam, pēc valsts apsūdzības domām, ieslodzījumā būtu jāpavada divi gadi.

Ceturtajam lietā apsūdzētajam finanšu policistam Aldim Klemam tiesas debatēs lūgts piemērot viena gada nosacītu brīvības atņemšanu, aģentūru LETA informēja Zaļūksne.

Tāpat visiem četriem apsūdzētajiem prokurore lūgusi uz dažādiem termiņiem noteikt arī aizliegumu ieņemt amatus valsts pārvaldē. Laizānam un Freibergam šādu aizliegumu Zaļūksne prasījusi piemērot uz pieciem gadiem, Kivļonokam - uz diviem, bet Klemam - uz vienu gadu.

Tiesas izmeklēšanai šajā lietā bija nepieciešamas aptuveni 25 tiesas sēdes un vairāk nekā gads laika. Kā ziņots, krimināllietas izmeklēšanu tiesa sāka 2007.gada novembrī, kad tā uzklausīja Jaunalksnes skaidrojumu, kā arī nopratināja vairākus lieciniekus.

Krimināllieta tiek izskatīta slēgtās tiesas sēdēs, tādēļ sīkākas detaļas par tiesāšanās gaitu netiek publiski izpaustas.

Lietā pēc Krimināllikuma 318.panta 2.daļas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas, apsūdzēti Laizāns, Freibergs, Kivļonoks un Klems, kuri apsūdzībā inkriminētā nozieguma pastrādāšanas brīdī bijušas FPP amatpersonas.

Pēc prokuratūras domām, viņi, būdami valsts amatpersonas, tīšām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, veica nelikumīgas darbības, kas saistītas ar Jaunalksnes telefona sarunu noklausīšanos, tā nodarot būtisku kaitējumu valsts pārvaldības kārtībai. Viņu darbības arī izraisījušas smagas sekas, radot kaitējumu ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm.

Saskaņā ar Krimināllikuma 318.panta 2.daļu vainīgās personas var tikt sodītas ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem vai ar naudas sodu līdz 150 minimālajām mēnešalgām.

LETA jau ziņoja, ka 2006.gada novembrī saistībā ar Jaunalksnes telefona sarunu noklausīšanos četras FPP amatpersonas tika atstādinātas no amata. Toreiz VID un prokuratūra gan atteicās atklāt viņu identitāti.

Savukārt toreizējā Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja Andra Guļāna vadītā Tiesnešu disciplinārkolēģija izteica piezīmi tiesnesei Marijai Goldšmitei, kura sankcionēja Jaunalksnes telefonsarunu noklausīšanos. Motīvi, kas likuši izteikt tiesnesei piezīmi, nav konkretizēti.

Tiesnese Goldšmite, izskatot FPP lūgumu, devusi atļauju veikt Jaunalksnes telefonsarunu noklausīšanos laikā no 2005.gada 6.decembra līdz 2006.gada 6.janvārim un šo informāciju likumā noteiktajā uzraudzības kārtībā nosūtījusi Ģenerālprokuratūrai. Ar lūgumu pārbaudīt sankcijas izsniegšanas likumību AT vērsās Jaunalksne, lūdzot ierosināt pret tiesnesi disciplinārlietu.

Vēlāk atklāts, ka žurnālistes sarunas noklausītas arī pēc tam. Iespējams, arī šo sarunu noklausīšanos lūgusi sankcionēt FPP. Pieļauts, ka sankcija varētu būt saņemta, maldinot AT tiesnesi. Oficiāli šī informācija nav apstiprināta.

Rīgas apgabaltiesa pērn 9.februārī piedzina 100 243 latus no valsts VID un Finanšu ministrijas (FM) personā par Jaunalksnes telefona sarunu noklausīšanos. 100 000 latu ir morālā kompensācija Jaunalksnei, bet 243 lati - tiesāšanās izdevumi. Jaunalksne prasīja 300 000 latu kompensāciju, bet daļā par 200 000 latu tiesa prasību noraidīja.

Tiesa atzina par prettiesisku FM un VID rīcību, nepildot tiesību normās noteiktās prasības un tādējādi aizskarot Jaunalksnes tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Gan VID, gan Jaunalksne iesniedza apelācijas sūdzības par pirmās instances tiesas spriedumu. Lietu apelācijas kārtībā AT Civillietu tiesu palāta sāka skatīt pērn 18.septembrī, taču tās izskatīšanu paredzēts turpināt šā gada 20.maijā, aģentūru LETA iepriekš informēja AT preses sekretāre Linda Priedīte.