Foto: DELFI

Pēc notiesājoša sprieduma bijusī Ģenerālprokuratūras Metodikas nodaļas virsprokurore Elita Jurkjāne nav pilnībā atstājusi darbu prokuratūrā, kaut likums viņai liedza saglabāt prokurores amatu. Savukārt ģenerālprokurors Juris Stukāns to pamato ar Jurkjānes augsto kvalifikāciju un juristu trūkumu valstī, vēsta LTV raidījums "Panorāma".

2022. gada sākumā tiesa bijušo virsprokurori Elitu Jurkjāni atzina par vainīgu informācijas noplūdē par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) operāciju. Bijušais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers savā pēdējā darba dienā viņai un vēl vairākiem prokuroriem pateica, ka KNAB grasās aizturēt Jelgavas prokuratūras prokurori Zinaīdu Egli par iespējamu kukuļņemšanu. Savukārt Jurkjāne to izstāstīja savam vīram, un tālāk informācijas noplūde sasniedza iespējamo kukuļdevēju.

Notiesājošs spriedums Jurkjānes lietā stājās spēkā 31. maijā. Jurkjānei piespriests 12 500 eiro liels naudas sods, turklāt atbilstoši likumam viņa prokurores amatu ieņemt vairs nevar.

Jurkjāne tomēr turpina darbu iestādē, kur strādā par juristi prokuratūras Administratīvā direktora dienestā. Šo amatu viņa sāka pildīt pēc tam, kad apsūdzības dēļ no prokurores amata Jurkjāni atstādināja.

Ģenerālprokurors Juris Stukāns šo situāciju LTV skaidroja ar to, ka Jurkjāne sniedz juridisko atbalstu iekšējo normatīvo aktu sakārtošanā, proti, risina finansiāli saimnieciskus jautājumus. "Viņai nav pielaide ne valsts noslēpumam, ne informācijas sistēmām, ne kaut kāda veida datiem, kas saistīti ar prokurora funkciju izpildi," sacīja Stukāns. Uz jautājumu, vai amatam nebūtu labāk atrast kādu, kas nav tikko kā notiesāts, Stukāns atbildēja ar kritiku par juristu kvalitāti Latvijā.
Prokuratūras rīkotajos konkursos esot grūti atrast spējīgus darbiniekus, savukārt Jurkjāne strādājot labi.

Bijusī virsprokurore Jurkjāne sarunai ar Latvijas Televīziju nepiekrita.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!