Pagājušā gada septembrī policija aizturēja kādu gados jaunu Carnikavas pamatskolas pedagogu aizdomās par iespējamu seksuālu aizskārumu, uz ko norādes bija pamanītas nepilngadīgo liecībās, un sāka kriminālprocesu. "Delfi" zināms, ka nu skolotājam ir mainīts drošības līdzeklis – viņš ir uz brīvām kājām. To pamanīja skolēni, jo mācībspēks skatījies viņu "Instagram" "storijus".
To, ka skolotājam mainījies drošības līdzeklis, "Delfi" apstiprina Valsts policijas (VP) pārstāve Ilze Jurēvica, norādot, ka šobrīd viņam apcietinājuma vietā piemēroti vairāki citi drošības līdzekļi, tostarp aizliegums tuvoties vairākām personām, konkrētai mācību iestādei, kā arī aizliegums ieņemt noteiktu amatu un citi.
Drošības līdzekļa maiņu lēma Rīgas apgabaltiesa.
Jurēvica norāda, ka sākotnēji skolotājam tika piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums, taču ar tiesas lēmumu tas mainīts un šobrīd viņam piemēroti drošības līdzekļi, kas nav saistīti ar brīvības atņemšanu.
"Kriminālprocesā šobrīd par cietušām atzītas četras personas un lietā turpinās aktīva izmeklēšana," informē Jurēvica.
Policijā uzsver – jebkurā brīdī, gadījumā, ja tiks konstatēti drošības līdzekļu pārkāpumi, drošības līdzekļi var tikt pārskatīti un piemēroti stingrāki.
Skolas direktors neziņā
"Pirmdien pie manis vērsās skolēni un pastāstīja, ka viņu "Instagram" "storijus" ir skatījies šis skolotājs. Viņiem radās jautājums, kā viņš ir ticis pie telefona, sociālajiem tīkliem," portālam "Delfi" stāsta Carnikavas pamatskolas direktors Raivis Pauls.
Viņš e-veselībā piefiksējis, ka konkrētais pedagogs prasījis slimības lapu no 10. februāra, lai gan ir atstādināts. "Piezvanīju izmeklētājai, un viņa pateica, ka laikam kopš 9. datuma viņam ir mainīts drošības līdzeklis. Prasīju, lai atsūta oficiālu vēstuli, bet joprojām tādas nav," pauda direktors.
"Satraucošākais, ka skolēni runā, un man nav informācijas, nezinu, ko drīkstu un nedrīkstu viņiem teikt. Droši vien vajadzētu par to arī ziņot vecākiem, taču man nekas nav zināms. Visvairāk satrauc, ka, visticamāk, daži upuri ir pie mums skolā. Kā viņiem šobrīd justies? Un es neko viņiem nevaru pateikt, jo neko nezinu. Vai viņš var vai nevar ienākt skolā? Tā ir satraucoša situācija," atzīst Pauls.
Jaunieši, kuri pastāstīja direktoram par pedagoga interesi par viņu "Instagram" storijiem, ir 14-15 gadus veci. Direktors arī nezina, vai pedagogam ir aizliegums turpināt darbu skolā: "Es iedomājos situāciju, ka viņš pirmdien nāk iekšā [skolā]. Un ko man teikt?"
Policijā papildina, ka "storiju" skatīšanās nav traktējama kā pārkāpums. Ja kāds cilvēks ir satraucies, viņam vienmēr ir iespēja vērsties policijā ar iesniegumu, kas lems, vai saskatāmi pārkāpumi, pauž policijā.
Bažas par jauniešiem
Tāpat Pauls pauda, ka pilsētā izplatījušās baumas, ka konkrētais skolotājs redzēts lielveikalā Rīgā. "Es ar sirdi aizietu, ja viņu ieraudzītu," pauda direktors.
Viņš arī atzina, ka pats personīgi jūt apdraudējumu, šādam pedagogam esot uz brīvām kājām: "Štrunts ar mani, ja man ir tāda sajūta. Bet kā ir bērniem?" retoriski vaicā Carnikavas skolas direktors.
Savukārt puiša tēvs apliecina – dēlam piemērots cits drošības līdzeklis, jaunais vīrietis uzturas savā dzimtajā pilsētā, kas nav Carnikava.
"Normālā valstī tas nebūtu iespējams, ka cilvēks nosēž aiz restēm mēnešiem un pie viņa nepienāk izmeklētājs. Izvazāts pa presi pirms vēl bijusi tiesa." Uz norādi, ka bērni Carnikavas skolā ir sabijušies, tēvs saka: "Tur nav no kā baidīties! Sagaidīsim vispirms tiesu."
Paša skolotāja advokāte ar portālu "Delfi" runāt atteicās.
Drošības līdzekļa maiņa – neviennozīmīga
Krimināltiesību eksperts un Saeimas deputāts Andrejs Judins (JV) drošības līdzekļa maiņu vērtē kā neviennozīmīgu.
"Turēt cilvēku cietumā tikai tamdēļ, ka ir šāds pants [par dzimumnoziegumiem] nav pamata. Ieslodzījumā jābūt, ja cilvēks ir bīstams, var turpināt pastrādāt noziegumus. Ja tādu faktu nav, tad viņš var gaidīt tiesu, esot uz brīvām kājām," pauž krimināltiesību eksperts.
Viņš norāda, ka šajā gadījumā procesa virzītājs lemj un vērtē, ne sabiedrība. Un, ja sabiedrībai rodas bažas, tad jāvēršas policijā.
Cilvēkus šādās situācijās visbiežāk biedējot likuma pants, par ko sākts process, un, nezinot lietas apstākļus, rodas ažiotāža.
"Jāsaprot, par ko ir stāsts. Nevar apcietināt tikai tādēļ, ka ir pants. Un tas var būt jebkurš pants – arī par slepkavību var neizmantot drošības līdzekli – apcietinājumu," saka Judins.
Savukārt Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā (VBTAI) "Delfi" norādīja, ka nevar komentēt lēmumu, inspekcijai arī nav informācijas par to, kādēļ šāds lēmums tika pieņemts.
"Tas, ko mēs no savas puses iesakām – gan vecākiem, gan pedagogiem un speciālistiem, kuri ikdienā ir kopā ar bērniem, šajā situācijā īpaši rūpīgi sekot līdzi nepilngadīgo aktivitātēm gan interneta vidē, gan reālajā dzīvē. Pārrunāt drošības apsvērumus, vēlreiz atgādināt drošas komunikācijas principus ar citiem cilvēkiem. Jebkurā gadījumā tas noderēs vienmēr," piebilst VBTAI.
VP izmeklētais kriminālprocess kvalificēts pēc Krimināllikuma 160. panta trešās daļas un ceturtās daļas, proti, par seksuāla rakstura darbību nolūkā apmierināt savu dzimumtieksmi fiziskā saskarē ar cietušā ķermeni, ja tā izdarīta, izmantojot cietušā bezpalīdzības stāvokli vai pret cietušā gribu, lietojot vardarbību, draudus, vai izmantojot uzticību, autoritāti vai citādu ietekmi uz cietušo, ja tas izdarīts ar nepilngadīgo un, ja tas izdarīts ar personu, kura nav sasniegusi sešpadsmit gadu vecumu un pēc Krimināllikuma 270. panta pirmās daļas – par pretošanos varas pārstāvim, "Delfi" informēja policijā.
