1997. gadā pirmais deputāts, kurš zaudēja parlamentārieša imunitāti bija Valdis Krisbergs. Viņš tika izdots kriminālvajāšanai par grāmatvedības dokumentu sagrozīšanu. Kopš neatkarības atjaunošanas kriminālvajāšanai izdoti vismaz astoņi Saeimas deputāti, un iemesli tam bijuši dažādi, taču par spiegošanu ārvalstu labā neviens no deputātiem vēl nav vainots. Jānis Ādamsons (S) ir pirmais parlamentārietis, kas apsūdzēts par šāda veida noziegumu.
Par spiegošanu ārvalstu labā pēdējo gadu laikā izskanējuši vien trīs uzvārdi: "Latvijas Dzelzceļa" darbinieks Aleksandrs Krasnopjorovs, Iekšlietu ministrijas darbinieks Oļegs Buraks un kāds Alūksnes iedzīvotājs Jurijs Stilve. Pērn uzsākta kriminālvajāšana arī pret kādu Latvijas pilsoni par amatpersonas vervēšanu spiegošanai, taču šīs personas vārds nav izpaužams, portālam "Delfi" pavēstīja Valsts drošības dienests (VDD).
2020. gadā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piesprieda 15 gadu cietumsodu spiegošanā apsūdzētajam Burakam – kādreizējai Latvijas Iekšlietu ministrijas Informācijas centra amatpersonai. VDD vērtējumā viņš Krievijas specdienestiem nodevis informāciju par potenciāli vervējamām valsts amatpersonām, valsts drošības iestāžu darbiniekiem, organizētās noziedzības vidi Latvijā un citu.
Pirms diviem gadiem – 2019. gada septembrī Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departaments atstāja negrozītu Zemgales apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apsūdzētais bijušais AS "Latvijas Dzelzceļa" darbinieks Aleksandrs Krasnopjorovs atzīts par vainīgu spiegošanā Krievijas labā un sprāgstvielas glabāšanā. Apsūdzībā norādīts, ka apsūdzētais, būdams "Latvijas Dzelzceļa" darbinieks, nodarbojies ar neizpaužamu ziņu un komercnoslēpumu nelikumīgu vākšanu, pēc kā iegūto informāciju nodevis ārvalstīs esošai kontaktpersonai. Apsūdzībā arī norādīts, ka apsūdzētais bija iegādājies un savā darbavietā nelikumīgi glabāja rūpnieciski izgatavotu rokas granātu sprādziena imitācijas uzspridzinātāja imitācijas daļu.
Savukārt Alūksnes iedzīvotājam Stilvem 2018. gada 6. augustā piespriesta trīs gadu nosacīta brīvības atņemšana ar pārbaudes laiku uz trim gadiem un sešiem mēnešiem. Stilve ārvalsts izlūkdienestam nodeva ziņas par notiekošo Latvijas-Krievijas pierobežā un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) objektiem Alūksnes novadā.
VDD portālam "Delfi" uzsvēra, ka dienests nevar izpaust informāciju par visām saistībā ar aizdomām par spiegošanu dienesta redzeslokā nonākušām personām vai to skaitu. Informācija sabiedrībai tiek pausta brīdī, kad personas tiek nodotas kriminālvajāšanai.
Šobrīd no pieciem kriminālprocesiem divos ir stājies spēkā notiesājošs spriedums – alūksnietim Jurijam Stilvem un "Latvijas dzelzceļa" darbiniekam Krasnopjorovam. Divos procesos turpinās iztiesāšana, informē VDD.
Kā liecina VDD 2020. gada pārskats, ārvalstu specdienestu interese par Latviju saglabājās nemainīgi augsta – klasificētu informāciju centās iegūt vairākas valstis, taču visvairāk – Krievija.
Ārvalstu specdienesti interesējušies par tādām tēmām kā Latvijas loma NATO, Latvijas ārlietu un drošības politika, NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas operācijas Latvijas teritorijā. Tāpat ārvalstu specdienestus interesējusi Latvijas iekšpolitika un sociālekonomiskā situācija, drošības iestādes, pārvaldes institūcijas. Tie arī interesējušies par kritiskās infrastruktūras objektiem un stratēģiski svarīgām nozarēm, piemēram, tranzītu, enerģētiku, vēstīts VDD pārskatā.
Biežākie vervēšanas objekti palikuši nemainīgi – valsts amatpersonas ar piekļuvi klasificētai vai citādi sensitīvai informācijai, personas, kuras ir saistītas ar pārrobežu organizēto noziedzību, kā arī personas, kuras regulāri izceļo uz Krieviju, Baltkrieviju un Ķīnu.
Pērn, līdzīgi kā 2019. gadā, aptuveni 70% kriminālprocesu VDD uzsāka par noziedzīgiem nodarījumiem, kas tieši saistīti ar iespējamu apdraudējumu valsts drošībai vai citādi skar nacionālās drošības intereses, liecina dienesta gada pārskats.
Portāls "Delfi" jau rakstīja, ka Saeima ceturtdien, 10. jūnijā, nobalsoja par "Saskaņas" deputāta Jāņa Ādamsona izdošanu apcietināšanai. Deputāts tiek turēts aizdomās par informācijas nodošanu Krievijai.
Pats politiķis savu vainu noliedz. Taču jau piektdien Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nolēma kā drošības līdzekli Ādamsonam piemērot apcietinājumu.
Par iespējamu spiegošanu Krievijas labā kratīšanai un apcietināšanai izdotais Ādamsons jau reiz nonācis tuvu kriminālvajāšanai – 2000. gadā Prokuratūra vēlējās apsūdzēt Ādamsonu par triju augstu amatpersonu saistīšanu ar pedofiliju, taču Saeimas deputāti izšķīrās noraidīt prokuratūras prasību un neizdot kriminālvajāšanai Ādamsonu.
Ģenerālprokuratūra tā paša gada augusta sākumā izbeidza krimināllietu par šo trīs amatpersonu iespējamo saistību ar pedofilijas lietu noziedzīga nodarījuma trūkuma dēļ. Šķēle, Birkavs un Sončiks atzīti par cietušajiem saistībā ar Ādamsona publisko paziņojumu no Saeimas tribīnes. Centra rajona tiesa 2004. gada 8. jūnijā Ādamsonu atzina par vainīgu dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā un piemēroja naudas sodu 130 minimālo algu jeb 10 400 latu (14797 eiro) apjomā.
Toreiz, pirms 21 gada par kriminālvajāšanas uzsākšanu nobalsoja 41 deputāts, pret – 47, bet pieci atturējās. Šoreiz gan aina ir citādāka, jo par Ādamsona kriminālvajāšanas uzsākšanu balsoja 69 deputāti, pret – pieci, bet četri atturējās.
Šoreiz kriminālprocess šķietami uzsākts pēc Krimināllikuma 85. panta "Spiegošana" pirmās daļas par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā tās nodot vai to nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību vai par citu ziņu nelikumīgu vākšanu vai nodošanu ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā tieši vai ar citas personas starpniecību. Krimināllikums paredz, ka par to soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
