Foto: LETA
Šā gada 28. jūnijā Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore tiesai nosūtīja krimināllietu piecu personu apsūdzībā par krāpšanu lielā apmērā, kas veikta austrumu robežas būvniecības procesos noslēgto iepirkuma līgumu ietvaros, portāls "Delfi" uzzināja Ģenerālprokuratūrā.

Tiesu kalendārā redzams, ka lieta tiks skatīta 2023. gada 26. janvārī Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Tajā uz apsūdzēto sola sēdies būvniecības uzņēmuma SIA "Ceļu būvniecības sabiedrība "Igate"" valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns, uzņēmuma būvdarbu vadītājs Kaspars Macāns, agrākais Valsts Robežsardzes Nodrošinājuma pārvaldes priekšnieka vietnieks Uldis Zemmers, šīs pašas struktūrvienības agrākā darbiniece Jolanta Ķilkute, kā arī būvuzraugs Valērijs Bluss.

Prokuratūrā, neminot apsūdzēto personu vārdus, norādīja, ka līgumi slēgti par Latvijas un Krievijas robežas joslas infrastruktūras izbūvi un Latvijas un Baltkrievijas robežas ierīkošanu. Vienlaikus tiesai nosūtīts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai.

No apsūdzības izriet, ka apsūdzētie uzņēmuma pārstāvji ar mērķi prettiesiski samazināt būvniecības izmaksas uzņēmuma interesēs vienojās par krāpšanas izdarīšanu.

Personas ilgstošā laika periodā noslēdza līgumus, uz kuru pamata nelikumīgi, pārkāpjot Publisko iepirkumu likuma prasības, noslēdza vienošanos par projektā un iepirkumā neparedzētu darbu veikšanu.

Tāpat izbūvējamie objekti, kas bija paredzēti saskaņā ar projektu un iepirkumu, tika būvniecības gaitā nomainīti uz lētākiem objektiem.

Prokurores ieskatā, pie būvniekam izdevīgākiem risinājumiem pieskaitāma, piemēram, līmētu koka konstrukciju izmantošana metāla caurteku vietā un skrūvpāļu izmantošana laipām pontonu vietā, kā arī lētāka žoga uzlikšana uz Latvijas–Krievijas robežas.

Lietā apsūdzības par krāpšanas atbalstīšanu celtas arī Valsts robežsardzes atbildīgajām personām un būvuzraugam.

Krāpšanas rezultātā no Valsts robežsardzes finanšu līdzekļiem tika veiktas nelikumīgas izmaksas vairāk nekā 7,6 miljonu eiro apmērā.

Turklāt šajā kriminālprocesā attiecībā pret uzņēmumu tika uzsākts process piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai personai, jo tika konstatēts, ka krāpšana veikta tā interesēs.

Peilāns gan apsūdzības uzskatot par nepamatotām un paļaujas uz taisnīgu tiesu. Viņš pozitīvi novērtējot to, ka "lieta par viņam inkriminētajiem pārkāpumiem valsts Austrumu robežas būvniecības procesā beidzot ir nonākusi tiesā". Pēc viņa paustā, lietas virzība dod cerību, "ka drīzumā beigsies nenoteiktības un nepamatotu apsūdzību periods, kas traucē viņa vadītā uzņēmuma normālai darbībai".

Tāpat viņš izceļ, ka jau kopš lietas ierosināšanas brīža esot korekti sadarbojies ar tiesībsargājošajām iestādēm un sniedzis savus skaidrojumus, argumentus un pierādījumus.

"Diemžēl ne Iekšējās drošības birojs, kas ierosināja krimināllietu, ne prokuratūra nevēlējās vai nespēja iedziļināties argumentos un joprojām cenšas uzturēt apsūdzību," pauž Peilāns, norādot, ka "paļaujas, ka tiesa lietu izskatīs taisnīgi, neatkarīgi un kompetenti, un ir gatavs pierādīt savu nevainīgumu".

Viņaprāt, apsūdzībā "ir tehniskas, procesuālas, faktoloģiskas kļūdas, kā arī nelikumīgs un prettiesisks secinājums, tajā skaitā nepamatoti pieļaujot, ka ir nodarīti zaudējumi 7,6 miljonu eiro apmērā".

No apsūdzības izrietot, ka uz valsts robežas joslas izbūvētās infrastruktūras vietā ir neapbūvēta zeme, taču, neskatoties uz to, Valsts robežsardze kā pasūtītājs nav izteicis nevienu pretenziju būvniekam un aktīvi izmanto izbūvēto infrastruktūru, skaidro Peilāns.

Uzņēmuma vadītājs arī norāda, ka jau notikusī lietu izbeigšana pret Valsts robežsardzes augstākajām un cita līmeņa amatpersonām apliecina, ka tajās nav bijis nozieguma sastāv, un uzskata, ka līdzīgi beigsies arī pret viņu ierosinātā lieta.

"Diemžēl nepamatoto aizdomu rezultātā uz trim gadiem ir apturēta Latvijas un Baltkrievijas robežas iekārtošana, kas rada draudus Latvijas drošībai, un izbūves bremzēšanas rezultātā izmaksas ir pieaugušas vairākas reizes," pauž Peilāns, piebilstot, ka tika traucēts arī uzņēmuma darbs.

"Ceļu būvniecības sabiedrība "Igate"" jau iepriekš ierauta skandālos. Proti, šā gada martā stājās spēkā spriedums, ar kuru tiesa par korupciju piespriedusi naudas sodu būvuzņēmējam Madaram Radželim, nosacītu cietumsodu bijušajai Dobeles novada domes Iepirkumu komisijas priekšsēdētājai Lailai Šereiko, kā arī likusi "Ceļu būvniecības sabiedrībai "Igate"" samaksāt 80 000 eiro.

"Lursoft" informācija liecina, ka "Ceļu būvniecības sabiedrība "Igate"" 2020. gadā strādāja ar 28 661 311 eiro apgrozījumu un 295 773 eiro zaudējumiem. Dati par 2021. gadu joprojām nav pieejami, taču 2019. gadā uzņēmumam bija 37 549 166 eiro apgrozījums un 2 496 659 eiro peļņa.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!