Paeglei pēdējā darba diena ir ceturtdiena, apliecināja prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska.
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers norāda, ka Paegle prokuratūrā dažādos amatos ir nostrādājusi nepilnus 25 gadus. Šajā laikā bijusi procesa virzītāja un valsts apsūdzības uzturētāja ļoti daudzos kriminālprocesos. Viņš akcentē, ka prokurore vienmēr savus amata pienākumus pildījusi apzinīgi un ar savu darbu devusi būtisku ieguldījumu prokuratūras kopējo darba rezultātu sasniegšanā.
LETA arhīvs liecina, ka Paegles karjerā līdzīgi kā citiem Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokuroriem bijušas vairākas skaļas krimināllietas. Viņa ir arī viena no prokuroru grupas pārstāvjiem, kuri tiesā uztur apsūdzību Lemberga lietā. Sākotnēji jau kopš 2008. gada tiesā esošajā lietā bija četri prokurori – Juris Juriss, Aivis Zalužinskis, Jānis Ilsteris un Paegle.
Patlaban Prokuroru personāla un profesionālās izaugsmes nodaļā strādājošais prokurors Ilsteris skaidroja, ka prokuroru grupā vēl joprojām skaitās un var pieslēgties pēc nepieciešamības. Pēc 2019. gada jūnija viņš grupā aktīvi vairs nav darbojies, jo kolēģi tika galā ar pienākumiem.
Juriss teica, ka viņš ļoti augstu novērtē Paegles paveikto darbā prokuratūrā un minētajā krimināllietā, bet nav noliedzams, ka līdz ar viņas aiziešanu slodze pieaugs.
"Šajā lietā gandrīz četras reizes nedēļā piedalāmies tiesas sēdēs, taču vienlaikus esam noslogoti arī ar citām svarīgām lietām. Situācija ir tāda kāda ir. Patlaban sekojam līdzi aizstāvības debatēm un arī replikai. Šobrīd mēs, uzklausot aizstāvības pozīciju, vēlreiz pārliecināmies par mūsu uzturētās pozīcijas pareizību, kā rezultātā izlemsim par replikas pieteikšanas nepieciešamību," norādīja Juriss.
Lai arī formāli Lemberga lieta atrodas noslēdzošajā fāzē un tajā turpinās tiesu debates, Juriss situāciju salīdzināja ar maratona skriešanu, proti, visgrūtāk ir maratonu sākot un pabeidzot.
Lemberga lietā izmaiņas skārušas ne tikai prokuroru sastāvu, bet arī tiesnešus. Pērn rudenī kļuva zināms, ka veselības stāvokļa dēļ kriminālprocesa iztiesāšanā vairāk nepiedalīsies tiesas sēdes priekšsēdētājs, tiesnesis Boriss Geimans, kura vietu sastāvā ieņēma rezerves tiesnese Ārija Ždanova, bet par jauno priekšsēdētāju izvēlēta lietas tiesnese Irīna Jansone.
Jau ziņots, ka prokurori tiesas debatēs lūguši Lembergam piemērot astoņus gadus ilgu brīvības atņemšanu ar mantas konfiskāciju, kā arī naudas sodu 150 minimālo mēnešalgu jeb 64 500 eiro apmērā. Prokurori sāka debatēt pagājušā gada februārī un savu debašu runu noslēdza martā.
Lembergu prokuratūra apsūdz par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, par dienesta viltojumu, par piedalīšanos mantiskos darījumos, kuri viņam saistībā ar dienesta stāvokli bijuši aizliegti, kā arī par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un citiem noziegumiem. Lietā apsūdzēts arī Lemberga dēls Anrijs Lembergs un Lemberga biznesa partneris Ansis Sormulis.
Anrijam Lembergam prokuratūra lūdz piemērot brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem un sešiem mēnešiem, konfiscējot mantu, savukārt Sormulim – brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem un mantas konfiskāciju.
Visi trīs apsūdzētie norādījuši, ka nesaprot un neatzīst viņiem celtās apsūdzības.
Lietā aptuveni 200 sējumos apvienoti divi kriminālprocesi, ko prokuratūra tiesai nodeva 2008. gada otrajā pusē.
Rīgas apgabaltiesa šo lietu paplašinātā sastāvā no jauna sāka skatīt 2009. gada 20. augustā.
