Rīgas Zemgales priekšpilsētas tiesā ceturtdien vienam no ekstrēmiskās organizācijas "Pērkoņkrusts" līderiem Jurim Rečam, kurš apsūdzēts mēģinājumos spridzināt Uzvaras pieminekli, pretvalstisku paziņojumu izplatīšanā un citos noziegumos, piesprieda triju gadu cietumsodu.
Tas ir uz pusi mazāk nekā Rečam prasīja piespriest apsūdzība.

Vairākos apsūdzības punktos Reču attaisnoja, jo tiesai pierādījumu trūkuma dēļ radās šaubas, kas pēc likuma jātulko par labu tiesājamajam.

Reču attaisnoja apsūdzībās par nolaupītā aizsargu organizācijas biedra apzagšanu un nepilngadīgo iesaistīšanu noziegumos. Tiesa atzina par pierādītu, ka Rečs ir iesaistījis noziegumos citas personas, tomēr neesot pierādīts, ka viņš zinājis to vecumu.

Tāpat tiesa par atbildību mīkstinošiem apstākļiem uzskatīja to, ka viņš agrāk nav izdarījis noziegumus un ka viņa apgādībā ir nepilngadīga meita.

Rečam tika piemērots arī papildsods - liegtas tiesības piecus gadus iegādāties, nēsāt vai glabāt šaujamieročus.

Reča advokāte Ilze Krastiņa sacīja, ka noteikti spriedumu pārsūdzēs, jo tajā pieļautas vairākas kļūdas, piemēram, viņas aizstāvamais notiesāts par sprāgstvielu glabāšanu un pārvietošanu, bet lietā nemaz neesot ekspertīzes slēdziena, vai tās maz ir bijušas sprāgstvielas.

Prokurore Elga Jonikāne pēc sprieduma noklausīšanās atzina, ka tas ir pamatots un taisnīgs, tomēr pēc sprieduma noraksta saņemšanas tikšot lemts, vai to pārsūdzēt.

Apsūdzība uzskata, ka Rečs ir uzskatāms par "pērkoņkrustiešu" vadītāju un kopā ar otru pieminekļa spridzināšanā bojā gājušo līderi Valdi Raupu no šķietami patriotiskas organizācijas to ir pārveidojis noziedzīgā grupā, kura izrēķinājās ar "nevēlamām" personām un nodarbojās ar citu veidu vardarbību.

Prokurore, pieprasot sodu, lūdza tiesu ņemt vērā to, ka Rečs neapzinās vainu un atbildības pakāpi par pastrādātajiem noziegumiem. Neraugoties uz to, ka Rečs sevi atzīst tikai par organizācijas ideoloģisko līderi, prokurore uzskata, ka viņš ir arī organizējis un plānojis noziedzīgās darbības, kurās pats arī piedalījās.

Jau ziņots, ka Reču apsūdz par svešas mantas tīšu iznīcināšanu, aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas valsts varu, nepilngadīgo iesaistīšanu noziegumos, par sprāgstvielu pārnēsāšanu, par personas piekaušanu dienesta darbību dēļ, par personas sagrābšanu atriebības nolūkos, par musināšanu uz nacionālo un rasu nesaticību, atklātu zādzību un dokumenta - pases - zādzību.

Savās liecībās Rečs atzina, ka piedalījies vairākās organizācijas pastrādātajās nelikumībās, tomēr neesot tās organizējis, kā tas norādīts apsūdzībā.

Rečs atzina savu vainu līdzdalībā Uzvaras pieminekļa spridzināšanas mēģinājumos, bet noliedza vairākus citus viņam inkriminētos noziegumus. Rečs neatzina savu vainu nepilngadīgo iesaistīšanā, personas sagrābšanā un nolaupīšanā, un zādzībā.

Apsūdzētais atzīst, ka bijis grupējuma idejiskais vadītājs. Rečs pat lasījis organizācijas dalībniekiem priekšlasījumus par organizācijas vēsturi brīvvalsts laikā, tomēr šīs lekcijas neesot bijušas pārāk atsaucīgi apmeklētas.

Uzvaras pieminekli Pārdaugavā "pērkoņkrustieši" mēģināja spridzināt vairākkārt, bet reālus postījumus viņiem izdevās panākt tikai 1997.gada 6.jūnija sprādzienā, kurā gāja bojā arī divi organizācijas biedri, tostarp arī Raups. Viņi bija cerējuši pieminekli sagraut.

Rečš pēdējā, traģiskajā sprādziena organizēšanā nepiedalījās, jo, būdams jūrnieks, bija devies uz ārzemēm.

Pēc pieminekļa spridzināšanas apsūdzētais pazuda un viņu meklēja kopš 1998.gada novembra. 1962.gadā dzimušo Reču aizturēja 6.maijā Madonas rajonā pēc vairāk nekā divu gadu slēpšanās mežos, un pēc aizturēšanas viņš visu laiku atrodas apcietinājumā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!