Atbildīgās iestādes 2018. gadā kopumā identificējušas 23 personas, kas kļuvušas par cilvēku tirdzniecības upuriem gan Latvijā, gan ārvalstīs, liecina Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā iesniegtais apkopojums.
No šīm 23 personām sešas cietušas no seksuālās izmantošanas, 12 cilvēki – no darbaspēka ekspluatācijas, bet piecas personas tikušas iesaistītas fiktīvās laulībās.
Biedrības "Centrs Marta" izveidotā speciālistu komisija identificējusi četrus cilvēktiesību upurus, bet biedrība "Patvērums "Drošā māja" - deviņus cilvēku tirdzniecības upurus. Šajos gadījumos deviņas bijušas sievietes, no kurām viena vēlāk atzīta par cietušo kriminālprocesā. Visas bijušas Latvijas valstspiederīgās, kas sasniegušas vismaz 18 gadu vecumu. Savukārt četri upuri bijuši vīrieši, no kuriem arī viens vēlāk atzīts par cietušo kriminālprocesā. Arī viņi visi ir Latvijas valstspiederīgie, kas sasnieguši pilngadību.
Kopumā pērn trīs sievietes un divi vīrieši atzīti par cietušajiem kriminālprocesos Latvijā. Jāpiebilst, ka no šīm personām divas sākotnēji bija personas, ko identificējušas jau iepriekš minētās biedrības.
Par cilvēku tirdzniecības upuriem ārvalstīs no Latvijas valstspiederīgajiem pērn atzīta viena sieviete un seši vīrieši. Sieviete Lielbritānijā saskārusies ar seksuālu izmantošanu, bet vīrieši šajā pašā valstī cietuši no darbaspēka ekspluatācijas.
Saeimā iesniegtajā ziņojumā teikts, ka Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs nav saskārušās ar situācijām, kurās būtu vērojamas jaunas cilvēku tirdzniecības tendences. Cilvēktirdzniecības riskam ārvalstīs joprojām ir pakļautas gan sievietes, gan vīrieši ar dažādām atkarībām, garīga rakstura problēmām un personas, kas palikušas bez pajumtes un iztikas līdzekļiem. Tāpat ziņojumā teikts, ka novērojumi liecina - pieaug piespiedu nodarbinātībā savervēto skaits ārvalstīs.
Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbinieki ir saskārušies ar gadījumiem, kad identificēti potenciālie cilvēku tirdzniecības upuri neieklausās ieteikumos un atsakās no piedāvātās palīdzības, tādējādi pakļaujot sevi papildu riskam. Nereti par iespējamo cilvēku tirdzniecības gadījumu informē potenciālā upura paziņas, jo pats potenciālais upuris vai nu neapzinās savu situāciju, vai arī dažādu apsvērumu dēļ neuzdrošinās par to ziņot atbildīgajām iestādēm, norādīts ziņojumā.
Patlaban apzinātās cilvēku tirdzniecības tendences un riski liecina, ka pilngadīgas sievietes no Latvijas ar ievainojamības pazīmēm tiek vervētas ekspluatatīvo fiktīvo laulību noslēgšanai Kiprā, Dānijā, Lielbritānijā un Īrijā. Ar šo rūpalu nodarbojas personu grupas no Pakistānas. Tāpat aktuāla ir darba ekspluatācija lauksaimniecībā un celtniecībā gan Latvijā, gan ārvalstīs.
Izmantojot internetu un tērzēšanas aplikācijas, tiek vervētas un vadītas pilngadīgas sievietes no valstīm, kas ir ārpus Šengenas zonas, lai, izmantojot tūrista statusu, nodarbotos ar prostitūciju Latvijā, Lietuvā un Francijā. Savukārt pilngadīgas sievietes no Latvijas tiek vervētas seksuālai izmantošanai ārvalstīs. Saistībā ar cilvēktirdzniecību seksuālai ekspluatācijai Latvijā, atbildīgās iestādes konstatējušas, ka prostitūcijas ierobežošanas normatīvo aktu pārkāpumi fiksēti tikai Rīgā.
Tāpat iestādes pastiprināti pievēršu uzmanību uz Latviju nosūtīto darbinieku, kas ir trešo valstu pilsoņi, darba gaitām, taču patlaban cilvēku tirdzniecības pazīmes šajā segmentā nav konstatētas.