Pagājušajā gadā ģimenes konfliktos Rīgā 87% gadījumu pieteikumu iesniedzējas bija sievietes, portālu "Delfi" informēja Rīgas pašvaldības policijas (RPP) pārstāvis Toms Sadovskis.
Analizējot 2020. gada ģimenes konfliktu gadījumus, konstatēts, ka miesas bojājumi cietušajai personai nodarīti katrā astotajā gadījumā, proti, miesas bojājumi bijuši 111 reizēs no 916 gadījumiem.
Pieteikumus no cietušās personas policija saņēmusi 129 gadījumos – no tiem 119 gadījumos pieteikums saturējis lūgumu varmāku īslaicīgi izolēt no dzīvesvietas, nogādājot policijas telpās līdz atskurbšanai, taču 10 gadījumos bijis lūgums nošķirt varmāku uz laiku līdz astoņām dienām, nosakot tuvošanās aizliegumu un citus ierobežojumus. RPP piebilst, ka 87% gadījumu pieteikumus policijā iesniegušas sievietes.
Lai gan, salīdzinot 2019. gadu, pērn ģimenes konfliktu skaits nav būtiski mainījies, ir pieaudzis to gadījumu skaits, kuros konflikta izraisītājs bijis alkohola reibumā. 2019. gadā Rīgas pašvaldības policisti devās uz 918 tādiem ģimenes konfliktiem, kuros bija saskatāmi apdraudējuma riski, bet 2020. gadā policija apkalpoja 916 šādus izsaukumus. Taču, ja 2019. gadā konflikta izraisītājs alkohola reibumā bija 495 gadījumos, tad 2020. gadā šādu gadījumu skaits pieaudzis līdz 543 jeb par teju 10%.
RPP atgādina, ka jau vairākus gadus normatīvajos aktos cietušajiem paredzēta īpaša aizsardzība – pagaidu aizsardzība pret vardarbību. Normatīvie akti paredz cietušajām personām lūgt policijai nošķirt varmāku uz laiku līdz astoņām dienām, nosakot aizliegumu tuvoties dzīvesvietai un paredzot arī citus ierobežojumus, piemēram, aizliegumu jebkādā veidā sazināties ar cietušo. Šis regulējums piemērojams arī tad, ja dzīvojamās telpas ir varmākas īpašumā. Turklāt ar policijas palīdzību ikviens cietušais astoņu dienu termiņu var pagarināt tiesā.
