Pagājušā gadā Rīgas pašvaldības policija (RPP) 2500 piedzērušās personas nogādājusi atskurbtuvē.
RPP Administratīvās pārvaldes priekšnieks Jānis Znotiņš šodien Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā pastāstīja, ka piedzērušos cilvēku nogādāšana atskurbtuvē ir ļoti aktuāla problēma - pērn policisti uz Sarkanā Krusta patversmi-atskurbtuvi Gaiziņa ielā aizveduši 2500 personas. Dienas laikā šī patversme piedzērušos nepieņem. Ja patversme pieņemtu arī dienas laikā, šādu personu skaits būtu vēl lielāks.
RPP sadarbība ar šo patversmi ir laba, tomēr policija vēlētos, lai atskurbšana būtu diennakts pakalpojums.
Tajā pašā laikā Znotiņš atzīst, ka pēc atskurbšanas paģiru māktie iedzīvotāji patversmi pamet un policijai ir grūtības saukt tos pie administratīvās atbildības. "Nākot pie samaņas, persona var iet prom, un neviens to nav spējīgs aizturēt," uzsvēra Znotiņš.
Lai arī sabiedrībā pastāv viedoklis, ka atskurbtuvē tiek nogādāti bezpajumtnieki un tamlīdzīgu sociālu slāņu iedzīvotāji. "Atbrauc lauku cilvēks pārdot tirgū gaļu un pelņu atzīmē ar piedzeršanos. Daļa atskurbtuvē nogādāto ir tā saucamie "tranzītnieki" - ierodas no Salaspils un citām vietām Rīgā un piedzeras," stāstīja Znotiņš.
Komitejas deputāti vairāk nekā stundu diskutēja par to, ka kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas atskurbtuvju statuss un ar to saistītās problēmas nav atrisinātas.
Komiteja atbalstīja Ministru kabineta sagatavoto protokollēmuma projektu, kurā iezīmēts risinājums atskurbtuvju problēmas risināšanai. 12.augustā Ministru kabineta komiteja skatīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) informatīvo ziņojumu par atskurbšanas telpu tiesisko statusu un labās prakses piemēriem pašvaldībās. Šajā ziņojumā arī ir ietverts priekšlikums par atskurbšanas telpu ierīkošanu pašvaldībās.
Lai arī Ministru kabineta komiteja atbalstīja tālāku jautājuma virzību, joprojām nav skaidrs, kurai no ministrijām būtu jāuzņemas atbildība par atskurbtuvju jautājuma tālāku koordinēšanu un finansējuma pieprasījuma sagatavošanu.
Pēc tam, kad VARAM bija ziņojusi par savi ieceri atskurbtuvju izveidi uzticēt organizācijai "Latvijas Sarkanais Krusts" un pienākumu koordinēt šo jautājumu uzticēt Labklājības ministrijai, emocionāli uz to reaģēja labklājības ministre Ilze Viņķele (V).
Tikmēr Latvijas Pašvaldību savienībai esot vienalga, kura no ministrijām ir atbildīga par atskurbtuvju jautājuma koordinēšanu, teica savienības pārstāvis Aino Salmiņš. Viņaprāt, galvenais valdībai ir atzīt, ka tā šo funkciju nepilda jau kopš 1991.gada.
Rezumējot diskusiju, premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) aicināja atbalstīt šī jautājuma skatīšanu valdībā, nosakot, ka atbildīgā ministrija finansējuma pieprasījumu sistēmas izveidei virza kā jauno politikas iniciatīvu 2015.gada budžetam.
VARAM informatīvajā ziņojumā par atskurbtuvēm un labās prakses piemēriem norāda, ka Labklājības ministrijai būtu jāuzņemas koordinētāja loma atskurbtuvju jautājumā un tās padotības iestādei Sociālās integrācijas centram vajadzētu sadarbībā ar sabiedriskajām organizācijām koordinēt atskurbšanas telpu darbības nodrošināšanu.
Kā piemēru ministrija min biedrību "Latvijas Sarkanais Krusts", slēdzot ar šo organizāciju deleģēšanas līgumu un piesaistot arī finansējumu.
VARAM sagatavojusi priekšlikumus saistībā ar atskurbtuvju problēmu risināšanu. Viens no tiem ir paredzēt finansējumu valsts budžetā šādu telpu izveidošanai, jo normatīvie akti nenosaka pienākumu pašvaldībām izveidot un uzturēt atskurbšanas telpas. Tāpat būtu jāparedz finansējums "Latvijas Sarkanajam Krustam" kā ekonomiski izdevīgākajam risinājumam. Labklājības ministrijai šis mērķis būtu jāvirza kā prioritāte politikas iniciatīvām. Tāpat Labklājības ministrijai būtu normatīvo aktu kārtībā jādeleģē šai organizācijai pārvaldes uzdevums atskurbšanas pakalpojumu nodrošināšanai alkohola reibumā esošajām personām.
Kā labās prakses piemērs ar sabiedrisko organizāciju iesaistīšanu ziņojumā ir minēta Rīga, kurā nav oficiālas atskurbšanas telpas, taču darbojas "Latvijas Sarkanā Krusta" sociālais centrs "Gaiziņš", kas ir vienīgā šāda tipa iestāde, kur uzņem alkohola reibumā esošas personas. Vienas personas izmaksas šajā centrā ir trīs lati, un Rīgas pašvaldība organizācijai pērn piešķīra 9000 latu pakalpojumiem, ko sniedz personai, kam nepieciešama atskurbšana.
VARAM sagatavojusi priekšlikumus saistībā ar atskurbtuvju problēmu risināšanu. Viens no tiem ir paredzēt finansējumu valsts budžetā šādu telpu izveidošanai, jo normatīvie akti nenosaka pienākumu pašvaldībām izveidot un uzturēt atskurbšanas telpas. Tāpat būtu jāparedz finansējums "Latvijas Sarkanajam Krustam" kā ekonomiski izdevīgākajam risinājumam. VARAM bija paredzējusi, ka LM šis mērķis būtu jāvirza kā prioritāte politikas iniciatīvām. Tāpat Labklājības ministrijai būtu normatīvo aktu kārtībā jādeleģē šai organizācijai pārvaldes uzdevums atskurbšanas pakalpojumu nodrošināšanai alkohola reibumā esošām personām.