Rīgas apgabaltiesa šodien no 2005.gadā ierosinātās krimināllietas par slimības pabalstu izkrāpšanu, kurā apsūdzētas 13 personas, izdalījusi atsevišķā krimināllietā procesu pret Eduardu Kozlovu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kozlovam, kurš pēc neoficiālām ziņām no tiesas izvairās un pat neatrodas Latvijā, apgabaltiesa šodien nolēmusi piemērot apcietinājumu un viņš tiks izsludināts meklēšanā, informēja tiesas preses sekretāre Inese Auniņa.

Kozlovs tiek apsūdzēts pēc Krimināllikuma (KL) 177.panta 2.daļas. Patlaban nav zināms, kad šo procesu tiesa varētu izskatīt.

Savukārt vērienīgo slimības pabalstu izkrāpšanas krimināllietu, ko apgabaltiesa bija paredzējusi sākt skatīt šodien un kurā līdz ar to apsūdzēto statuss ir 12 personām, Rīgas apgabaltiesa turpinās iztiesāt ceturtdien, 10.decembrī, plkst. 9.30, informēja Auniņa.

Šajā lietā apsūdzētā Jūlija Koskoviča šodien arī lūgusi nodrošināt tiesu viņai aizstāvi.

Iepriekš viņa bija uzskatījusi, ka var pati sevi aizstāvēt, taču šodien pieprasījusi aizstāvības nodrošināšanu, un uz rīt plānoto tiesas sēdi viņai tiks nodrošināta valsts apmaksāta juridiska palīdzība.

LETA jau ziņoja, ka pērn 20.augustā šajā lietā tika apturēta tiesvedība, jo vienam no apsūdzētajiem - Andrejam Dovguško - veselības stāvokļa noteikšanai tika nozīmēta stacionārā ekspertīze. Vēlāk ar ekspertīzes slēdzienu tika konstatēts, ka Dovguško ir pieskaitāms.

Pēc ekspertīzes slēdziena saņemšanas bija plānotas vēl vairākas tiesas sēdes, taču apsūdzētā Arkādija Kavīta veselības stāvokļa dēļ tās tika atliktas.

Krimināllietā kopumā iepriekš bija apsūdzētas 13 personas, tostarp bijušais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Juridiskā sektora Maksājumu piedziņas daļas priekšnieks Edgars Cers un vēl daži bijušie VID darbinieki. Starp apsūdzētajiem ir arī Kavīts, Andrejs un Aleksejs Dovguško, Toms un Krists Krumpāni, Armands Beikmanis, Vladimirs Indrikovs, Koskoviča, Kozlovs, Vlada Kršeminska, Jānis Podnieks un Jānis Veiss.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja toreizējā Rīgas apgabaltiesas preses sekretāre Evita Naglinska, Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors Armīns Meisters krimināllietu tiesai nodevis 2007.gada decembrī un pēc Krimināllikuma (KL) 177.panta 2. un 3.daļas tajā apsūdzētas kopumā 13 personas.

Pēc aģentūras LETA arhīva datiem, 2005.gadā aizdomās par saistību ar šo noziegumu Ieņēmumu dienests no amata atstādināja Ceru, kurš pēc vairākiem mēģinājumiem panākt, lai VID atceltu viņam noteikto drošības līdzekli - aizliegumu ieņemt amatu -, iesniedza atlūgumu. Prokurors Meisters 2006.gadā gan atcēla Ceram noteikto aizliegumu ieņemt jebkuru amatu VID, bet atzina par pamatotu aizliegumu viņam ieņemt Maksājumu piedziņas daļas priekšnieka amatu.

Cers aģentūrai LETA tolaik sacīja, ka darbu VID viņš atstājis pēc paša vēlēšanās, lai gan zināmā mērā VID esot panācis savu, jo drošības līdzekļa piemērošanas un vēlākās tā grozīšanas mērķis bijis Cera aiziešana. Konkrētais nodarījums, kurā viņš tiekot vainots, neesot bijis saistīts ar darbu VID, tolaik atzina Cers, uzsverot, ka neatzīst viņam izvirzītās apsūdzības krāpšanā. Pēc viņa teiktā, VID nepamatoti aktualizējis divus gadus vecus notikumus.

Finanšu policija krimināllietā par slimības pabalstu izkrāpšanu konstatēja, ka nodarījums veikts, izmantojot fiktīva uzņēmuma dokumentus.

VID tolaik norādīja, ka noziegums īstenots laikā no 2004.gada 22.jūlija līdz 2004.gada 28.jūlijam un atrastas personas, kuras pēdējo sešu mēnešu laikā nebija oficiāli strādājušas. Pēc tam bijis nepieciešams noformēt šo personu fiktīvu nodarbinātību uzņēmumu pārskatos, norādot šo personu vienas dienas ienākumu - aptuveni 50 latus.

Pēc tam tikusi "organizēta šo personu fiktīva darba nespēja", un vēlāk fiktīvi nodarbināto personu darba nespējas lapas kopā ar iesniegumu slimības pabalsta piešķiršanai bija jānosūta Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, lai tiktu veikts slimības pabalstu aprēķins un to piešķiršana. VID izmeklēšanā konstatēja, ka krāpšanā izmantoti deviņu personu dati, bet trīs personas krāpšanu organizējušas.

LETA jau ziņoja, ka toreizējais Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) ierosināja disciplinārlietu par Valsts civildienesta pārvaldes (VCP) vadītāja Māra Jaunozola un Civildienesta kontroles departamenta vadītāja Māra Knoka rīcību, izvērtējot Cera sūdzību.

Disciplinārlieta pret abām VCP amatpersonām tika ierosināta pēc VID ģenerāldirektora Dzintara Jakāna sniegtās informācijas. Jaunozols un Knoks bija aicinājuši VID vadītāju izvērtēt procesuālās darbības kriminālprocesa ietvaros, tādējādi pārsniedzot savas amata tiesības un pilnvaras.

Disciplinārlietas izmeklēšanas rezultātā par prettiesisku iejaukšanos kriminālprocesā Jaunozols tika pazemināts amatā uz trīs gadiem, savukārt Knoks no amata atbrīvots. Gan Knoks, gan Jaunozols šos lēmumus pārsūdzēja Administratīvajā rajona tiesā.

KL 177.panta 2.daļa par krāpšanu, ja tā izdarīta atkārtoti vai ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, paredz piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem vai mantas konfiskāciju, vai arī naudas sodu līdz 100 minimālajām mēnešalgām.

KL 177.panta 3.daļa par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, kā sodu paredz brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz 13 gadiem vai naudas sodu līdz 150 minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form