Pirmajās Lieldienās Latvijā reģistrēti 67 kūlas ugunsgrēki, kuros liesmas izpostījušas 120 hektāru lielu platību, atklāj Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).
Platības ziņā lielākie kūlas ugunsgrēki svētdien dzēsti Viļānu novada Dekšāres pagastā, kur 35 hektāru platībā degusi kūla un viena hektāra platībā mežs, bet Varakļānu novada Varakļānu pagastā pērnā zāle degusi 50 hektāru platībā, un tur liesmas pārņēmušas desmit hektārus meža zemsedzes.
Jau ziņots, ka, saskaņā ar Valsts meža dienesta (VMD) datiem, svētdien Latvijā dzēsti arī 12 meža ugunsgrēki 3,59 hektāru platībā. VUGD savukārt Pirmajās Lieldienās reģistrējis 13 meža ugunsgrēkus. Šie dati abiem dienestiem var atšķirties, jo ne katra meža ugunsgrēka dzēšanā piedalās gan VUGD, gan VMD.
19.aprīlī Latvijas mežos sākās ugunsnedrošais laikposms, kas parasti ilgst līdz rudenim. To visā valsts teritorijā nosaka un izsludina VMD. Pašvaldības pēc saskaņošanas ar VMD attiecīgajā administratīvajā teritorijā var noteikt un izsludināt citu meža ugunsnedrošo laikposmu.
Savukārt Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs pirmdien visā valsts teritorijā izplatījis dzeltenās krāsas brīdinājumu par augstu ugunsbīstamību mežos. Brīdinājums spēkā arī Rīgas un galvaspilsētas apkārtnes mežos.
Lietus, kas varētu mazināt sausumu un ugunsbīstamību, Latvijā iespējams, sākot ar piektdienu, 26. aprīli.
Tikmēr VUGD atgādina, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka. VUGD aicina iedzīvotājus sakopt sev piederošās teritorijas bez kūlas dedzināšanas un gadījumos, ja ir izcēlies kūlas ugunsgrēks, nekavējoties zvanīt VUGD pa tālruni 112.
Šogad valstī dzēsti jau 2177 kūlas ugunsgrēki, kas ir vairāk nekā pērn visa gada garumā, kad Latvijā tika reģistrēti 2088 sausās zāles degšanas gadījumi. Savukārt 2017.gadā kūla Latvijā dega 2253 reizes.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 179.panta 4.daļu par kūlas dedzināšanu piemēro naudas sodu fiziskajām personām no 280 līdz 700 eiro apmērā. Savukārt atbilstoši LAPK 51.panta 2.daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 140 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām - no 700 līdz 2900 eiro.
Vienlaicīgi VUGD informē, ka atbilstoši ugunsdrošības noteikumiem zemes īpašniekiem jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par šīs prasības pārkāpšanu VUGD atbilstoši LAPK 179.panta 1.daļai piemēro naudas sodu fiziskajām personām no 30 līdz 280 eiro apmērā, bet juridiskajām personām - no 280 līdz 1400 eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
